Panorāma

Grozījumi likumā par zemes privatizāciju

Panorāma

Kad palaidīs Latvijas pirmo satelītu?

MK grib sakārtot naftas meklēšanu; uzņēmēji protestē

MK grib sakārtot naftas meklēšanu; uzņēmēji protestē

Lai arī neliela, tomēr sava naftas ieguves nozare ir arī Latvijā. Pēdējos divus gadus gan tā dzīvojusi bez pienācīga regulējuma. Jau drīzumā valdība varētu lemt par  noteikumiem, kuri noteiks ogļūdeņražu ieguvi un izpēti mūsu valstī. Lai arī darbs pie jaunā regulējuma ildzis divus gadus, neapmierināto aizvien netrūkst.

Nozares sakārtošana valsts un sabiedrības interesēs vai tās iznīcināšana - tik diametrāli pretēji tiek vērtēti šonedēļ Ministru kabineta (MK) komitejā konceptuāli apstiprinātie noteikumi par  ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi. Kamēr jaunie nosacījumi apmierina naftas un gāzes meklētājus jūrā, pret to iebildumus ceļ ogļūdeņražu meklētāji sauszemē.

Galvenais iebildums ir par eksperimentālās ieguves termiņa ierobežojumu," norāda "Baltic Oil Management" valdes locekle Sigita Poželaite.

"Baltic Oil Management", kas naftu meklē Kuldīgas novada Gudeniekos, galvenos iebildumus ceļ pret termiņu, ko valsts plāno noteikt zemes dzīļu izpētei. Valdība šiem mērķiem piedāvā 720 dienas, tikmēr uzņēmums vēlas, lai ogļūdeņražu  meklēšanas process varētu ilgt līdz pat 15 gadiem.  Vēl jo vairāk uzņēmēji grib tiesības veikt paralēli gan izpēti, gan ieguvi. Šāds piedāvājums gan neapmierina valsti.

„Mūsu skatījumā, mēs, protams, varam nemitīgi turpināt šo diskusiju, bet ir kaut kāds viens punkts, kur būtu jāapstājas," strikts ir Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs. „Es teiktu, ka tas ir tīri saimniecisks jautājums. Jo ilgāk komersantam ir ļauts veikt izpēti, jo mazāku informācijas kopumu var nodot valstij saistībā ar izpētes objektu."

Tieši ģeoloģiskās izpētes dati ogļūdeņražu ieguves procesā ir tie, kas interesē valsti visvairāk. Ekonomikas ministrijā atzīst, ka šobrīd valsts rīcībā tie ir novecojuši. Savukārt jaunas izpētes par budžeta līdzekļiem nav lietderīgi veikt, jo lielākā daļa zemju ir privātīpašums un, saskaņā ar likumu, arī to dzīļu bagātības pieder zemes īpašniekam.

„Baltic Oil Management" gan uzskata, ka valsts ar šādu regulējumu cenšas uz uzņēmēju rēķina iegūt interesējošos ģeoloģiskos datus.

"Ko tas nozīmē uzņēmējam - mēs izurbjam urbumu, nododam datus ģeoloģijas centram un ar to mūsu darbs beidzas. Mēs priekš valsts sagādājam tikai datus. Pēc tam tālāk ieguves fāzē mēs faktiski strādāt nevaram," skaidro Poželaite.

Tikmēr Ekonomikas ministrija norāda, ka atšķirībā no naftas meklētājiem jūrā, kur ar to nodarbojas bagātie ārvalstu uzņēmēji, sauszemē naftu meklē vietējā kapitāla kompānijas, kurām izpētei naudas bieži vien pietrūkst. Tādēļ arī vajadzīgi nosacījumi, kas ļautu atrast vienu veiksmīgu urbumu, to nodot ekspluatācijā, sūknēt naftu un iegūt naudu tālākai izpētei. Šādā gadījumā gan valsts netiek pilnā apjomā nodrošināta ar to interesējošiem datiem.

Par jauno regulējumu ogļūdeņražu meklētājiem valdība grasās lemt jau tuvākajās nedēļās. Tikmēr neapmierinātie naftas meklētāji aizvien cer panākt savu un gatavi vērsties pie valsts prezidenta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti