Ārpus Rīgas

"Rīgas Apriņķa avīzes" galvenais redaktors par Baldones jauno mēru

Ārpus Rīgas

Liepājā sakopj biotopus piejūras kāpās

Ziemāju apsētie lauki mitruma dēļ apdraudēti

Mitro lauku dēļ nīkst ziemāji; arī nākamais zemniekiem būs pārbaudījumu gads

Ziemāju izdzīvošana šobrīd ir sarežģīta, lauki mirkst ūdenī, tāpēc iesētās sēklas daudzviet ir sapuvušas. Un pavasarī laukus nāksies daļēji vai pilnībā pārsēt. Tāpēc lauksaimnieki jau šobrīd steidz iepirkt sēklas pavasarim, jo baidās, ka to var nepietikt un pavasarī, lielā pieprasījuma dēļ tās kļūs dārgas. Lauksaimniekiem arī nākamais gads, izskatās, būs pārbaudījums. 

Lauki stāv ūdenī, dienu no dienas turpina līt lietus, kas mijas ar slapju sniegu. Ziemāju lauki lielā mitruma dēļ ielejās izmirkuši un sapuvuši, vietām pakalnos vien manāms zaļums. Pēteris Stanka apstrādā Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā ap 300 hektāriem zemes, viņš ir arī kooperatīva “Latraps” agronoms konsultants, un, braucot pa Latgali, atzīst - situācija labības audzētājiem nav iepriecinoša.

“Šogad, pateicoties tam, ka izmaksāja laicīgāk subsīdījas un plūdu kompensācijas, zemnieki izdzīvos, bet kritiskās būs nākamais un daļēji aiznākamais gads, jo ziemāju sēja bija novēlota, sēšanas nebija kā tāda, bet muļļāšanās bija,” atzīst Pēteris Stanka.

Daudzi zemnieki slapjo lauku dēļ ar tehniku uz tīrumiem netika, tāpēc laukus apsēja vien daļēji. Zemnieks Dairis Deksnis no Rēzeknes novada no plānotā iesējis vien aptuveni 30 procentus.

“Ļoti daudz darba ir palicis uz pavasari, kas būs jādara. Pavasarī ne vienmēr ir labs laiks - ir gan mitrs, gan pēkšņi paliek sauss, un optimālajos sējas termiņos paspēt visu platību, kas palikusi, būs diezgan problemātiski, līdz ar to arī vasarājiem būs ražas samazinājums,” atzīst Dairis Deksnis.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā norāda, ka Latgalē vēlās sējas dēļ kopumā ziemāju iesēts maz un to attīstība šajā reģionā iekavējusies.

“Praktiski visā Latgalē zemnieki neiesēja ziemājus vairāk par tiem 20-30 procentiem, tik cik bija plānojuši. Citi vispār nesēja ziemājus, centās nokult niecīgo ražu, kas jau bija sabojājusies, citi kaut ko mēģināja sēt, ražu nekūla. Ja raža sadīgusi, kvalitātes tur nekādas,” skaidro centra augkopības konsultante Inese Magdalenoka.

Zemnieki jau šobrīd iegādājas vasarāju sēklas, lai pavasarī lielā pieprasījuma dēļ to nepietrūktu un pārdevējiem nebūtu iespēja nesamērīgi palielināt cenu. Zemniekiem jābūt gataviem, ka arī nākamā sezonā būs pārbaudījums. Tas, ka ziemāju iesēts mazāk, ietekmēs ražas apjomu.

“Jo augam ir garāks veģetācijas periods, jo ražība ir lielāka, ziemāju ražība ir par kādu tonnu divām augstāka nekā vasarāju,” skaidro agronoms konsultants Pēteris Stanka.

Cerēt uz to, ka šis ir bijis viens izņēmuma gads, un nedarīt neko, lai situāciju ar applūdušajiem laukiem mazinātu, nedrīkst, uzsver Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra augkopības konsultante Inese Magdalenoka:

“Meliorācijas sistēmas ir briesmīgā stāvoklī, to jau varēja šogad ļoti labi redzēt, ja kaut ko nedomās valsts, tad tā būs, kā būs.”

Ir jāattīra upes no sakritušajiem kokiem, jāattīra notekgrāvji. Un tai jābūt vienotai sistēmai, lai turpmāk zemniekiem par noslīkušajiem laukiem nebūtu jālūdz kompensācijas.

“Mums ir tāda upe Krēslīte, kura kādreiz ietecēja Aiviekstē un tagad ietek nekurienē, purvā; ir periods, kad ūdens pa Krēslīti plūst atpakaļ. Aiviekstes upe ir jātīra, Aiviekstes upe ir piedrazāta ar kokiem,” stāsta Pēteris Stanka.

Lauksaimniekiem šobrīd atliek vien gaidīt pavasari, lai redzētu, cik daudz lauku būs jāpārsēj un cik daudz zaudējumu tas lauksaimniekiem nesīs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti