Mežsaimnieki premjera amata pienākumu izpildītāja, zemkopības ministra Jāņa Dūklava (Zaļo un Zemnieku savienība) vadītajā Krīzes vadības padomes sēdē skaidroja, ka ilgstoši lietaino un mitro laika apstākļu dēļ ir apgrūtināta koksnes izvešana no cirsmām, īpaši tur, kur ir grants ceļi. Tas, pēc mežsaimnieku sacītā, var radīt problēmas ar dažādu saistību izpildi, tostarp kredītmaksājumu. Tāpat nozarē strādājošajiem var būt problēmas saistībā ar Eiropas Savienības projektu virzību atbilstoši noteiktajiem termiņiem.
"Šā gada laika apstākļi ir bijuši katastrofāli darbam mežā. Lietavas bijušas nepārtraukti, un ik mēnesi nokrišņu norma ir pārsniegta. Mēs ejam mežā un strādājam, bet meža ceļi ir dubļu jūra un tādā situācijā mežizstrādes tehnika tiek vairāk lauzta.
Mums biežāk ir jāremontē tehnika, kuru izmantojam, un vienlaikus arī plānotie ieņēmumi krītas. Pašizmaksas ceļas, darba ražīgums krītas," stāstīja Mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis.
Tikmēr Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts norāda, ka nozarei nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ darbība nav apstājusies. Asociācija bažījas, ka līdz ar ārkārtas situācijas statusu arī sadarbības partneriem un koksnes pārstrādes uzņēmumiem būtu iespēja nepildīt noslēgtās līgumsaistības ar mežu izstrādātājiem.
Dūklavs atzina, ka tas, kas notika lauksaimniecībā, kas cietusi no lietainajiem un mitrajiem laika apstākļiem, ir novērojams arī mežsaimniecības nozarē.
Līdz ar to mežsaimniecībā strādājošie varēs izmantot nepārvaramās varas atrunu līgumsaistību neizpildes gadījumos, ja tas noticis tieši rudens lietavu un plūdu ietekmē. Mežsaimniecībā strādājošajiem nav paredzētas kompensācijas no valsts puses, informē Krīzes vadības padomē.
Galvenais labums no dabas katastrofas izsludināšanas varētu būtu mežsaimnieku tiesvedībās ar darījumu partneriem par līgumu nosacījumu pārkāpumiem. Tas gan vairāk attiecas uz privātajiem mežiem, jo "Latvijas valsts meži" paredz, ka, par spīti nelabvēlīgajiem laikapstākļiem, visas saistības tomēr izdosies izpildīt.
"Attiecībā uz Eiropas naudām, projektiem, šeit varētu būt neizpildes, varētu nebūt termiņi ievēroti, jo vienkārši fiziski nevar to izdarīt. Tāpat mēs vēršamies ar aicinājumu pie kredītiestādēm (...), lai netiktu piemērotas soda sankcijas. Attiecībā uz citiem jautājumiem – līgumsaistībām – aicinām saprast situāciju," sacīja Dūklavs.
Sēdes laikā izskanējis arī šī gada plūdu kontekstā ļoti aktuālais jautājums par meliorācijas sistēmu sakārtošanu.
“Šīs sistēmas pašreiz privātos mežos ir ļoti sliktā stāvoklī un. mūsuprāt, ir pienācis pēdējais brīdis, lai būtu tāds visaptverošs plāns valstij, kā palīdzēt privāto mežu īpašniekiem, kā palīdzēt valstij rekonstruēt šīs meliorācijas sistēmas,” pauda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.
Jautāts, vai mežu īpašnieki paši gatavi ieguldīt meliorācijas sistēmu sakārtošanā, Muižnieks norādīja, ka vairāk cer uz Eiropas naudu.
Jau ziņots, ka novembra vidū lietavas un plūdu postījumi lauksaimniecībā atzīti par valsts mēroga dabas katastrofu, kas ļāva visā Latvijā lietavās cietušajiem zemniekiem saņemt ārkārtas atvieglojumus. Pirms tam vairākos novados – lielākoties Latgalē – lauksaimniecībā bija izsludināta ārkārtas situācija līdz novembra beigām.
