Dienas notikumu apskats

Daugavpilī noslēdzies Šengenas zonas dalībvalstu forums par drošības izaicinājumiem

Dienas notikumu apskats

Eirozona vēlas pārliecināties par Grieķijas paveikto, pirms mazināt tās parādu slogu

Vienots gāzes tirgus Baltijā samazinās gāzes cenu, pārliecināts ekonomikas ministrs

Ministrs: Vienots gāzes tirgus Baltijā samazinās gāzes cenu

Vienota Baltijas gāzes tirgus izveide paaugstinās konkurētspēju un samazinās gāzes cenas – tā Ekonomikas ministrijas rīkotajā konferencē "Ceļā uz integrētu reģionālo dabasgāzes tirgu Baltijā un Somijā" uzsvēra ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”). 

Baltijas valstis gadā patērē aptuveni četrus miljardus kubikmetru gāzes. Naudas izteiksmē tirgus apmērs pārsniedz miljardu eiro. Atsakoties no valstu dabasgāzes tirgus robežām, Baltijas reģions būtu pievilcīgāks gāzes tirgotājiem, uzskata ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Konkurētspēju Baltijā ceļot arī Lietuvas Sašķidrinātās gāzes terminālis Klaipēdā, kas potenciāli varētu nodrošināt ceturto daļu Baltijas gāzes pieprasījuma. “Lielais jautājums mums ir, kādā veidā šī sistēma sadarbojas ar Inčukalna gāzes krātuvi. Katrā ziņā Lietuvas puse ir gatava un viņus ārkārtīgi interesē šī iespēja. Ja mēs to visu saliekam kopā, tad Latvijas iedzīvotājiem tas nozīmē gāzes piegādes drošību, tas ir viens.

Un otrs – tās ir konkurētspējīgas cenas jeb tādas pašas cenas, kādas tās ir Centrāleiropā. Centrāleiropā tās ir aptuveni par ceturtdaļu zemākas,” stāsta Ašeradens.

Lielākie ieguvēji no vienota Baltijas gāzes tirgus izveidošanas būs uzņēmumi, kuriem gāze vajadzīga ražošanai, norāda ministrs.

Lielākais gāzes patērētājs Latvijā ir “Latvenergo”. Kompānijas valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs stāsta, ka Latvenergo turpmāk gāzi plāno iepirkt no vairākiem tirgotājiem, arī pa tiešo no Klaipēdas. Izveidojot vienotu gāzes tirgu, elektroenerģijas ražotāji Baltijā vairs nebūs atkarīgi no tā, cik dārga katrā valstī ir gāze, stāsta Žīgurs

“Vienota un homogēna gāzes tirgus izveidošana nozīmē, ka mums visu trīs valstu enerģētikas uzņēmumiem būtu pieeja gāzei par ļoti līdzīgām cenām pēc līdzīgiem tirgus noteikumiem. Tas mums ļautu uz daudz godīgākiem, caurspīdīgākiem pamatiem konkurēt ar saražoto elektroenerģiju “Nord Pool” biržā,” skaidro Žīgurs.

Neskaidrība par “Conexus”

Lai Baltijas gāzes tirgu apvienotu, jāizpilda vairāki mājasdarbi. Ekonomikas ministrs Ašeradens stāsta, ka

jāizveido Baltijas gāzes digitālā birža, kam pamatus likumdošanā varētu ielikt nākamā gada pirmajā pusē.

Neatbildēts ir arī jautājums, vai vienota gāzes tirgus izveidošanai Latvijai vajadzīgs iegādāties Inčukalna dabasgāzes krātuves operatoru “Conexus Baltic Grid”, uz kuru Latvijai ir pirmpirkuma tiesības.

“Mums ir svarīgi saprast to, kad šajā situācijā esošajiem akcionāriem ir jāpārdod akcijas, kādi būs tie jaunie tirgus spēlētāji. Ja šie jaunie tirgus spēlētāji potenciāli būs tādi, kas nodrošinās vienotu Baltijas gāzes tirgu un tas funkcionēs un nodrošinās tirgus konkurētspēju, tad valdībai nav jāiejaucas. Ja mēs redzam, ka lietas iet pretējā virzienā, mēs redzam mēģinājumus šādā veidā virzīties, tad valdībai būs jāmēģina veikt intervenci un iegādāties šo operatoru,” saka Ašeradens.

Sarunās ar “Conexus Baltic Grid” akcionāriem Latviju pārstāvēs starptautisks konsultants, kuru valdība varētu nolīgt nākamnedēļ. Savukārt skaidrību par iespējamo Inčukalna dabasgāzes krātuves operatora pirkšanu Ašeradens sola augustā.

“Conexus Baltic Grid” pārstāvis Jānis Eisaks tikmēr uzsver, ka kompānija ir ieinteresēta vienota gāzes tirgus izveidošanā, lai Inčukalns būtu brīvāk pieejams lielākam tirgus dalībnieku lokam. Šobrīd kompānija veic pārrunas ar lielākajiem Baltijas gāzes tirgus spēlētājiem un plāno veidus, kā krātuvi varētu izmantot brīvā tirgū Baltijas līmenī.

“Viens no variantiem varētu būt tāds, ka kaut kādu vietu Inčukalnā ar kaut kādiem gāzes apjomiem rezervē ne tikai tirgus dalībnieki savām vajadzībām, bet arī citi pārvades sistēmas operatori. Viens no variantiem varētu būt tāds, ka, piegādājot gāzi no Lietuvas uz Igauniju vai Somiju, lai izpildītu šādu pasūtījumu, būtu nepieciešama gāze Inčukalnā vienkārši fizisku plūsmu nodrošināšanai, lai sistēma darbotos,” saka Eisaks.

Baltijas vienotajam gāzes tirgum plāno pievienoties arī Somija, kas gāzes tirgu atvērs 2020.gadā. Tajā pašā gadā arī plānots pabeigt Igaunijas un Somijas starpsavienojumu „Balticconnector”.

Jau ziņots, ka 2017.gada 3.aprīlī atvērts Latvijas dabasgāzes tirgus. Tālab sadalīts gāzes tirgus monopoluzņēmums "Latvijas gāze", no tā nodalot dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas aktīvus, tostarp Inčukalna pazemes krātuvi, ko nodos neatkarīgam gāzes pārvades uzņēmumam "Conexus".

"Conexus" kontrolpakete līdz šā gada beigām ir jāpārdod. Ekonomikas ministrs Ašeradens ("Vienotība") iepriekš neizslēdza iespēju valstij kļūt par galveno jaunā gāzes pārvades uzņēmuma lielāko akcionāru.

Tikmēr dabasgāzes tirgotāju reģistrā reģistrēti jau 14 tirgotāji. Publiski par vēlmi  iesaistīties gāzes tirgošanā paziņoja divi uzņēmumi: AS "Latvenergo” un SIA “Enefit”. Savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) atklāja, ka interese ir arī diviem uzņēmumiem - “Litgas” un “Lietuvos dujos”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti