Ministrs norādīja – neraugoties uz kritiku par VID, jāņem vērā ēnu ekonomikas apmēra sarukums. “Pirms diviem vai trim gadiem kopējie budžeta ienākumi bija apmēram 27% no IKP (iekšzemes kopprodukta), šogad mēs iegājām budžeta veidošanas procesā ar 30,3% no IKP.
VID ir veicis spožu darbu, lai dabūtu ārā naudu no ēnu ekonomikas. Tas tiešām ir izdarīts ļoti, ļoti labi.”
Viņaprāt, pārmaiņas šajā jomā notikušas milzīgas.
Tāpēc jaunajam VID ģenerāldirektoram nevajadzētu “atnākt, samētāt granātas un visu sagāzt”. Viņaprāt, būtisks jautājums ir efektīvas tehnoloģijas, kas ļautu sasniegt labāku rezultātu ēnu ekonomikas apkarošanā.
Ziņots, ka valdības deklarācijā fiksēta apņemšanās piecu gadu laikā palielināt budžeta nodokļu ieņēmumus līdz 33% no iekšzemes kopprodukta. Mērķa sasniegšanai Ēnu ekonomikas padome jūnijā apstiprinājusi Ēnu ekonomikas apkarošanas plānu, kura īstenošanai iesaistīs ne tikai Valsts ieņēmumu dienestu (VID), bet arīdzan citas institūcijas un valdības partnerus.
Tikmēr pētījumi liecina, ka 2015. gadā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā samazinājies par vairāk nekā diviem procentpunktiem, salīdzinot ar 2014.gadu. Tomēr ēnu ekonomikas īpatsvars aizvien ir 21,3% no IKP.
