Vajadzētu sākt domāt par daļējas dīkstāves atbalstu. “Ja uzņēmumā strādā ražošanas līnija un uzņēmuma apgrozījums krities par 50%, tad uzņēmējam jāizdara izvēli, vai apturēt vispār ražošanu un visus laist uz dīkstāvi. Vai varētu piemērot daļēju dīkstāvi,” sacīja Vitenbergs.
Tāpat Ekonomikas ministrija šonedēļ varētu nākt klajā ar izstrādātie grozījumiem, lai piedāvātu iespēju doties dīkstāvē arī uzņēmumu valdes locekļiem. Tas būtu attiecināms uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Vitenbergs arī pastāstīja par iecerēm krīzes pārvarēšanai. "Es redzētu, ka mēs līgani pārejam no ieziemošanas instrumentiem pie ekonomikas izaugsmes plāna, lai nebūtu nekādu pārrāvumu un haotisku darbību," sacīja politiķis.
Arī Valsts prezidents Egils Levits intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” pauda uzskatu, ka dīkstāves pabalsts krīzes periodā ir jādod visiem tiem, kuriem šajā krīzes situācijā nav darba. Tas, vai darba devējs ir nomaksājis nodokli vai nav, tā nav darba ņēmēja kļūda. Šie cilvēki ir jāiekļauj, diskusijas par to notiek, norādīja Levits.
KONTEKSTS:
Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Valdība 31. martā nolēma, ka tā saukto dīkstāves pabalstu līdz ar vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem uzņēmumiem varēs saņemt arī pašnodarbinātie, autoratlīdzību saņēmēji un mikrouzņēmumos strādājošie. Vēlāk arī paplašināts atbalsta saņēmēju loks.
Tāpat valsts mobilizējusi līdzekļus nedaudz vairāk kā 2 miljardu eiro apmērā.
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Ar mērķi ierobežot infekcijas izplatīšanos Latvijā 12. martā izsludināta ārkārtējā situācija, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim un kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu, tostarp mācībām skolās jānotiek attālināti, atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi un lidojumi.
