„Subsidētās enerģijas atbalsta pārskatīšana pilnā mērā attiecas arī uz AS „Latvenergo” un to termoelektrocentrālēm, kur elektroenerģiju un siltumu ražo no dabasgāzes. Ir jāpārskata un jāsamazina atbalsta apjoms arī šiem projektiem, bet diemžēl ne manā, ne SPRK rīcībā šobrīd nav detalizēta informācija par to, kāds ir faktiskais investīciju apjoms, cik tas ir pamatots, kādi ir nosacījumi un nepieciešamās turpmākās investīcijas katrā projektā atsevišķi. Strādājot pie šiem jautājumiem, radies iespaids, ka vēsturiskie lēmumi 2007.gadā un 2010.gadā par plānotajām investīcijām šajos projektos un attiecīgi nepieciešamo atbalsta apjomu, pieņemti tikai balstoties uz AS „Latvenergo” sniegtajiem datiem, kuriem nav veikta neatkarīga analīze un novērtējums,” norāda D.Pavļuts.
Tāpat ekonomikas ministrs uzdevis sadarbībā ar SPRK, balstoties uz detalizētu informāciju par abiem ar dabasgāzi darbināmajiem TEC projektiem, sagatavot ziņojumu un priekšlikumus atbalsta intensitātes samazināšanai. Risinājumiem ir jābūt tādiem, kas ļautu AS „Latvenergo” sekmīgi turpināt savu darbību un attīstību Baltijas mērogā un segt saistības pret kreditoriem un partneriem. Darbu turpina arī starpministriju darba grupa, kurai kompleksi situācijas risinājumi un obligātā iepirkuma komponentes (OIK) samazināšanas priekšlikumi jāsagatavo līdz 1.aprīlim.
Risinājumu izstrādei un rīcības plāna sagatavošanai izveidotā starpministriju darba grupa, kurā ietilpst Finanšu, Tieslietu un Labklājības ministrijas, kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāvji, šobrīd strādā trīs galvenajos virzienos. Pirmais ir OIK saistību nepalielināšana - izsniegto, neīstenoto atļauju revīzija, stingrāku nosacījumu noteikšana jaunajiem projektiem, piemēram, izejvielu auditu prasības.
Otrais virziens - OIK samazināšana: regulārākas klātienes pārbaudes darbojošās stacijās, stingrāki atbalsta termiņi, piemēram, HES, kam atbalsts noteikts pirms Elektroenerģijas tirgus likuma pieņemšanas; atbalsta intensitātes pārskatīšana (atbalsta formulu pārrēķini), tostarp, attiecībā uz lielajām AS „Latvenergo” koģenerācijas stacijām.
Trešais darbības virziens ir OIK izmaksu kompensējošu instrumentu izstrāde atsevišķām patērētāju grupām.
Jau ziņots, ka Latvijas uzņēmējus satrauc būtiskākās problēmas, ko radītu paredzamais OIK pieaugums - Latvijā strādājošiem ražošanas uzņēmumiem elektroenerģijas cenas pieauguma rezultātā palielināsies ražošanas izmaksas, kā dēļ samazināsies konkurētspēja attiecībā pret citu valstu ražotājiem.
