„Protams, budžets ir dzīvotspējīgs. Un pašvaldības nevar nekur citur aizņemties kā Valsts kasē, līdz ar to ir valsts uzraudzība, vai viņiem pietiks naudas atdot,” saka Gerhards.
Dažās citās pašvaldībās Latvijā ir arī lielāki budžeta deficīti, piebilda ministrs. Turklāt Rīgas domei vēsturiski bijis arī uzkrājums.
Taču budžets pēdējos gados pazaudējis virzību uz attīstību, bet gan plānots tikai „uz dotēšanu, noēšanu, sociālo funkciju veikšanu”, norādīja Gerhards.
Ziņots, ka šā gada Rīgas budžeta ieņēmumi plānoti par gandrīz divarpus miljoniem eiro mazāki nekā pagājušajā gadā, bet izdevumi ieņēmumus būtiski pārsniegs un būs gandrīz 800 miljoni eiro. Tādējādi Rīgas budžetā paredzēts vairāk par 55 miljonu eiro jeb 7,5 procentu deficīts.
Kā secināja Latvijas Radio, Rīgas budžetā tikai niecīgu daļu atvēlēja investīcijām un uzņēmējdarbības attīstībai. Pēc šiem rādītājiem procentuāli Rīga pat atpaliek no mazākām pašvaldībām.
