ĪSUMĀ:
• Projekts "Rail Baltica" kavējas vismaz par 2 – 2,5 gadiem.
• Visiem objektiem Latvijā naudas nepietiek.
• Meklēs papildfinansējumu.
Linkaits intervijā sacīja, ka projekts kavējas, un “tas nozīmē, ka ir liela varbūtība, ka tie būvdarbi, kas iecerēti 2020. gadā, tad nesāksies”.
Par vainīgajiem projekta kavēšanā ministrs pagaidām nerunāja, uzsverot, ka pašlaik koncentrējas uz projekta īstenošanu, bet “par vainīgajiem - gan jau tur arī nonāksim pie secinājuma”.
Linkaits arī atklāja, ka visiem “Rail Baltica” objektiem Latvijā naudas nepietiek.
Viņš pastāstīja, ka 85% no projekta izmaksām līdzfinansē Eiropas Savienība (ES), bet prasības pret projektu un objektiem aug, turklāt pieaugušas arī izmaksas, “tas, kas maksāja 10 eiro, tagad 15 eiro un vairāk”. Ministrs palūdzis visām iesaistītajām pusēm līdz 13. martam skaidru redzējumu, kādā secībā notiek visi projekta darbi Latvijas teritorijā, cik tas maksā un kāds ir pieejamais finansējums.
“Strādājam, lai nodrošinātu visu finansējumu, runājam ar Briseli un Baltijas valstīm, kā racionāli izmantot finansējumu, pārdalot starp valstīm naudu, bet tai pašā laikā skatāmies uz papildfinansējumu, jo
ar ES naudu neko dižu uzbūvēt nevarēsim,” atzina Linkaits.
Savukārt Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail", kas izveidots, lai īstenotu dzelzceļa projektu "Rail Baltica", valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Igns Degutis aģentūrai LETA norādīja, ka "Rail Baltica" projekta nodošanas termiņu, kas ir 2026. gads, kā arī kopējās paredzamās izmaksas, kas ir 5,8 miljardi eiro, ir apstiprinājušas visas Baltijas valstis un Eiropas Komisija (EK).
Viņš pauda, ka, runājot par projekta statusu, šobrīd ir identificēti vairāki riski sekmīgai projekta ieviešanai. Tie saistās ar projekta apmēriem, atšķirīgo likumdošanu Baltijas valstīs, augstu tehnisko sarežģītību, projekta pārvaldību un iesaistīto institūciju administratīvo kapacitāti.
"Tajā pašā laikā ir panākts progress - izstrādāti galvenie pētījumi, notiek būvprojektēšanas darbu iepirkums vairāk nekā 500 kilometros no "Rail Baltica" pamattrases. Papildus tam norit sekmīga sadarbība ar Poliju. Savukārt Somija ir nolēmusi pievienoties "Rail Baltica" kopuzņēmumam. Nepieciešamie darbības virzieni ir skaidri, un savlaicīga stratēģisko lēmumu pieņemšana ļaus paātrināt projekta gaitu un izpildīt nospraustos mērķus," teica "RB Rail" valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs.
KONTEKSTS:
Latvija, Lietuva un Igaunija sagaida, ka “Rail Baltica” dzelzceļa līnija būs atklāta satiksmei 2026. gadā. Iecerēts, ka Eiropas platuma sliežu dzelzceļa projekts “Rail Baltica” savienos Tallinu ar Varšavu. "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas apstiprinātā trase šķērsos Latvijas teritoriju 263 kilometru garumā un stiepsies cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldības teritoriju.
Kopējās izmaksas tiek lēstas ap 5,8 miljardiem eiro, un 85% no tām segs no Eiropas infrastruktūras savienošanas fonda.
