/Papildināts ar premjera teikto/
Ministrs sacīja, ka pēc otrdienas valdības sēdes viņam esot divas ziņas - viena laba, otra slikta. Proti, valdība akceptējusi noteikumus, kas paredz lielākas algas pedagogiem, kuri strādā mazajās skolās un kuri strādā ar bērniem ar īpašām vajadzībām. Vienlaikus valdība nav atbalstījusi papildus finansējumu aptuveni 3 miljonu apmērā pedagogu algu palielināšanai atbilstoši kvalitātes pakāpēm.
"Diemžēl sanāk, ka īpaša pieauguma pedagogu algām nākamgad nebūs," secināja ministrs, kurš pats balsojumā, paužot savu īpašo viedokli, ir atturējies.
Ministrs veltīja kritiku Finanšu ministrijai (FM), kura cenšoties nofinansēt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) jaunās politikas iniciatīvas no ministrijas bāzes finansējuma.
"Ja 75% no fiskālās telpas ir vienas politiskās partijas ministriem, jā, tas var tikt politizēts," lēmuma pieņemšanu komentēja ministrs, solot turpināt cīnīties par papildus finansējumu pedagogu algām. Viņš ar savu argumentāciju iepazīstināšot arī Reformu partijas valdi, aicinot jautājumam ievērsties sava pārstāvētā politiskā spēka vadību.
IZM izvirzītajām galvenajām prioritātēm FM vērtējumā ieteikts piešķirt aptuveni 3–6% no nepieciešamā finansējuma 2014.gadā. Tādējādi pedagogu motivācijas programmai no vajadzīgajiem papildu 7,9 miljoniem latu plānoti vien 237,8 tūkstoši lati, bet zinātnes bāzes finansējumam vajadzīgo 21,3 miljonu latu vietā – 1,3 miljoni.
Citām IZM prioritātēm, piemēram, sporta pedagogiem, augstākajai izglītībai, FM vispār nav ieteikusi piešķirt papildu finansējumu.
Taču nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas procesā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) un finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) šodien veltīja kritiskus vārdus izglītības un zinātnes ministram Vjačeslavam Dombrovskim. Ja finanšu ministrs norādīja, ka IZM nespēj pamatot savu redzējumu un visiem valdības locekļiem lielākā daļa valdības sēdes ir jāvelta, lai iedziļinātos vienas ministrijas problēmās, premjers bija vēl kritiskāks, paužot bažas par ministra kompetenci un nespēju koleģiāli strādāt.
Premjers pēc valdības sēdes pauda neizpratni par ministra izteikumiem, kas mainījušies dažu stundu laikā. Proti, ja sākotnēji ministrs runājis par sešu miljonu latu iztrūkumu, vēlāk no ministra izteikumiem varējis noprast, ka iztrūkuma nav un no prasītās summas varētu finansēt dažādas ministrijas vajadzības, kas iepriekš nav bijušas pieteiktas.
"Tādu pieeju mēs nevaram atbalstīt, tas rada zināmas šaubas par ministra kompetenci un spēju koleģiāli strādāt. Jāatzīst, ka neviens ministrs šādu ministra pieeju neatbalstīja, tas ir konkrēta vienas ministrijas vai viena ministra problēmu," sacīja valdības vadītājs.
Premjers gan nekomentēja, vai tiks meklēts jauns izglītības un zinātnes ministra aizvietotājs. "Pēdējo nedēļu notikumi parāda, ka tiešam ir nopietnas šaubas gan par ministra kompetenci, gan par ministra spēju strādāt komandā. Zināmas bažas par ministru tiešām ir," atzina premjers.
Jau pirmdien pēc Finanšu ministrijas piedāvājuma bija skaidrs, ka lielāko papildu finansējumu nākamā gada valsts budžetā saņems satiksmes un veselības jomas, kas katra saņēma vairāk nekā 20 miljonus latu klāt. Galīgā vienošanās vēl nebija panākta par kultūru un izglītību, un sarunu rezultāts bija atšķirīgs. Kultūras ministre no Nacionālās apvienības Žaneta Jaunzeme-Grende bija gandarīta - saņemti 10,5 miljoni latu, tas ir trešais lielākais piešķīrums.
