Rīta Panorāma

Intervija ar Ingu Spriņģi

Rīta Panorāma

Intervija ar Tīnu Lauru Graudiņu

Ministrs: Panākta vienošanās par papildu atļaujām kravu autopārvadājumiem uz Krieviju

Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas Transporta darba grupā panākta vienošanās par papildu trīs tūkstošiem atļauju autotransporta pārvadājumiem uz Krieviju, intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” pastāstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība).

Tādējādi kopējais izsniegto autopārvadājumu atļauju skaits šogad uz Krieviju pieaugs līdz septiņiem trūkstošiem. Tas esot rekordliels atļauju skaits.

Tas nodrošināšot kravām plūsmu nepārtrauktību starp abām valstīm, pēc Latvijas–Krievijas Starpvaldību komisijas žurnālistiem sacīja Augulis.

Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis stāstīja, ka gan Terehovas, gan Grebņevas robežpunkti ir gatavi šo kravu pārvadājumu apjomam, jo salīdzinot ar 2015. un 2016. gadu apjomi ir kritušies.

“Infrastruktūra ir gatava šādam kravu pieaugumam. Izbraucot Latvijas un Krievijas ceļus, ir kopējā vienošanās mūsu ceļu pārvaldēm veikt visu iespējamo, lai vēl palielinātu transporta plūsmu un ceļu kvalitāti,” norādīja Reimanis.

Pēc starpvaldību komisijas ekspertu grupas darba, kas norisinājās visu pirmdienu, parakstot sēdes protokolu, gan Latvijas, gan Krievijas ministrs izteica gandarījumu, ka sadarbība abas valstis interesējošās jomās ir turpinājusies, lai gan pēdējo reizi komisijas sēdē notika 2013. gadā. Savstarpējā tirdzniecība un ekonomiskā sadarbība palielinās. Investīciju apjoms šī gada pirmajā pusgadā pieaudzis par 14%, bet eksports kāpis par 32%.

Arī Krievijas transporta ministrs Maksims Sokolovs, kurš piedalījies starpvaldību komisijas sēdē, norādīja, ka tajā parakstītais protokols esot labāka atbilde uz jautājumu par abu valstu attiecībām tirdzniecībā un sociālajā jomā.

Arī kravu pārvadājumu apjomi parādot, ka attiecības starp abām valstīm uzlabojoties.

Sokolovs norādīja, ka oficiālā statistika par importu un eksportu, dati par kravu un pasažieru pārvadājumiem starp mūsu valstīm liecina par attiecību atjaunošanos un attīstības sākumu daudzos rādītājos.

Līdz gada beigām tikšot parakstīts līgums par tiešajiem starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem. Latvija līgumu jau ir saskaņojusi un ir gatava parakstīt, tiklīdz to būs gatava darīt Krievijas puse. Puses vienojās arī stiprināt sadarbību, lai sekmētu konteineru kravu pārvadājumus Eirāzijas transporta koridorā no Ķīnas uz Eiropu, izmantojot Krievijas un Latvijas infrastruktūru.

Sokolovs pauda, ka šobrīd Latvijai ir augsti attīstīta transporta infrastruktūra, ir kompetences un starptautiskie standarti transporta loģistiskā. Tā ir konkurences priekšrocība, kas mūsu valstīm ir jāizmanto, organizējot tranzīta plūsmas Eirāzijas kontinentā, pauda Krievijas ministrs.  

Augulis piebilda, ka abas puses aktīvi sadarbosies, lai palielinātu kravu pārvadājumu apjomus transporta koridorā ziemeļi - dienvidi, kas nodrošina kravu plūsmu no Indijas uz Eiropu. Viņš arī aicināja turpināt aktīvi izmantot Latvijas ostas kravu apkalpošanā  un attīstīt ražošanu.

Augulis arī atklāja, ka sēdē ar Krievijas pusi vienojās par starpvaldību komisijas humanitārās jomas ekspertu tikšanos, lai diskutētu tostarp arī par būtiskiem vēstures notikumiem.

Uldis Augulis: Par starpvaldību komisijas darbuLatvijas Radio
     Augulis arī norādīja, ka “lai gan tikšanās ar Krievijas pusi starpvaldību komisijas formā notiek pēc četru gadu pārtraukuma, sadarbība dažādas abas valstis interesējošās jomās ir bijusi bija aktīva un attīstījusies nepārtraukti”.  

    Starpvaldību komisijas sēdē lemtais ir sava veida drošības garantija uzņēmējiem - atzina “Latvijas Dzelzceļa” (LDz) vadītājs Edvīns Bērziņš. Pēdējos gados kravu apjoms, ko pārvadā LDz un pārkrauj Latvijas ostas, ir krietni sarucis.

    Biedrība “Baltijas asociācija - transports un loģistika”, kurā apvienojušies daudzi nozarē strādājoši uzņēmumi, aicināja starpvaldību komisijas sarunās rast risinājumu tam, ka “Krievijas dzelzceļš “ nesaskaņojot pieprasīto  kravu apmērus, tādēļ uzņēmumi nevarot nogādāt visas paredzētās kravas.

    Krievijas valdības stratēģija gan paredz līdz 2020.gadam samazināt kravu plūsmu caur Latvijas ostām un novirzīt uz Krievijas ostām. Taču, kā saka LDz, Krievijā esot pietiekami daudz uzņēmumu, kuri kravu nogādei joprojām būtu gatavi izmantot Latviju.

    Vasaras sākumā ziņots Krievijas valsts dzelzceļa kompānijsa "Rossiskije žeļeznije dorogi" atteikumiem veikt vairākus kravu pārvadājums no Krievijas ostām uz Latviju. Uzņēmuma iekšējie dati liecinot par pēkšņu metālu, ogļu un naftas produktu kravu apjoma kritumu par 90% uz Rīgas un Ventspils ostām. 

    Latvijas satiksmes ministrs Augulis gan noliedza ziņas par strauju kravu apjoma kritumu, norādot - ne oficiāli, ne neoficiāli nav zināms par kādiem Krievijas dzelzceļa lēmumiem par pēkšņu attiekšanos nosūtīt kravas uz Latviju.

    Tikmēr statistika par šā gada pirmajiem sešiem mēnešiem liecina, ka Rīgas ostā pārkrauts 17,5 miljoni tonnu dažādu kravu, kas ir par 4,1% mazāk kā pērn pirmajā pusgadā. Vienlaikus pusgadā pieaudzis konteinerkravu apjoms, kas bijis augstākais pusgada rezultāts ostas pastāvēšanas vēsturē.

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti