Intervijā Latvijas Radio ministrs pastāstīja, ka Eiropas tiešmaksājumi Latvijai pieaugs, bet pašlaik plānotais atbalsts nav pietiekams, lai Latvijas ekonomika varētu būt konkurētspējīga Eiropas līmenī. Tādējādi Latvija turpina uzturēt prasību par lielākiem maksājumiem.
Ceturtdien Gerhards tiekas ar lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām konsultatīvās padomes sēdē, kurā runā par kopējās lauksaimniecības politikas finansējuma pieejamību 2022. - 2027. gada plānošanas un 2021. gada pārejas periodā.
Gerhards pastāstīja, ka norisinājušās jau tikšanās novados ar zemniekiem un top stratēģiskais plāns Latvijai. Tajā īpaši izcelti mazie un vidējie lauksaimnieki. Daļēji tas darīts arī tāpēc, lai nodrošinātu, ka cilvēki var atļauties palikt dzīvot Latvijas laukos.
Mazajiem lauksaimniekiem paredzēta speciāla shēma, kurā varēs dabūt 1250 eiro par saimniecību jeb 350 eiro par hektāru. Tas ir vairāk nekā vidēji valstī, sacīja ministrs. Pēc viņa teiktā, saimniecībā pat nav jānodarbojas ar lauksaimniecību.
Nauda paredzēta cilvēkiem, kuri ir deklarējušies laukos un kuriem ir maza, sakārtota saimniecība.
Arī vidējiem lauksaimniekiem paredzēta speciāla investīciju sadaļa, kuru viņi varēs izmantot ļoti plašā spektrā. Savukārt lielajiem lauksaimniekiem, kuri jau daudz sasnieguši, investīcijas pienāksies tikai uz lietām, kas saistītas ar klimata pārmaiņu seku mazināšanu.
Īpašs atbalsts paredzēts arī bioloģiskajām saimniecībām.
