Pašvaldību finanšu sistēma ir jāreformē, un attiecīgs uzdevums dots Finanšu ministrijai, pastāstīja Pūce. Viņš norādīja, ka vairumā Eiropas valstu pašvaldību finansējums nav atkarīgs tikai no nodokļu ieņēmumiem, bet ir arī “funkciju finansējuma daļa”.
Pūce pauda skepsi par iespēju uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN) pārdalīt daļēji no valsts pašvaldībām. Tas esot pretēji reģionālās attīstības izaicinājumiem. “Reģionos galvenokārt nākotnē koncentrēsies ražojoši uzņēmumi. Un pakalpojumu, īpaši starptautisko pakalpojumu, uzņēmumi būs lielākoties Lielrīgā. Ražojoši uzņēmumi arī pie iepriekšējās UIN sistēmas īpaši daudz uzņēmuma ienākuma nodokli nemaksāja. Pie jaunās – nemaksās gandrīz nemaz,” skaidroja ministrs.
Savukārt attiecībā uz pašvaldību finansēšanas sasaisti ne tikai ar iedzīvotāju dzīvesvietu, kā tas ir pašlaik, bet arī ar darba vietu viņš raugās atbalstoši. “Tā ir ļoti loģiska, relatīvi vienkārši ieviešama,” piebilda Pūce.
“Jo Latvijā ir izveidojušās teritorijas, kas apzināti no sava vidus izstumj jebkuru potenciālu darba vietu,” piebilda Pūce.
Savukārt Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste bija skeptisks gan par iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalīšanu pašvaldībām nevis pēc dzīvesvietas, bet darba vietas, gan par izmaiņām UIN sadalīšanā. Izmaiņas varētu būtiski sarežģīt nodokļu administrēšanu, bet ieguvumi neesot gana lieli.
“Iespējams, pārdales nosacījumus vajadzētu padarīt mērķtiecīgākus. Starptautiski pētījumi parāda, ka dotācija vai pārdale bez konkrēta izlietojuma mērķa ir neefektīvāka,” piebilda ekonomists.
Viņam gan nepiekrita Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības attīstības un ekonomisko attiecību daļas Ekonomikas nodaļas vadošais pētnieks Andris Miglavs, sakot, ka šajā gadījumā nodokļu administrēšana nebūtu problēma.
KONTEKSTS:
Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu.
Reformā pašvaldību skaitu plāno samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas gan netiks mainītas.Pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem, bet bez lauku teritorijām būs tikai Rīga un Jūrmala. Šādas ieceres ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajā reformas piedāvājumā.
Līdzšinējās administratīvajās robežās saglabāsies Rīgas un Jūrmalas pilsētas, kā arī Līvānu, Alūksnes un Gulbenes novadi. Pārējās pašvaldības skars apvienošana.
