Viņš pastāstīja, ka uzņēmēji Latvijā jau tagad izjūt sekas no tā, ka Latvijai pastāv risks iekļūt "Moneyval" "pelēkajā sarakstā". “Bankas ir pirmās, kas reaģē uz jebkurām izmaiņām un
sāk iecenot savās izmaksās negatīvos scenārijus, gan palielinot kredītprocentus uzņēmējiem, gan palielinot izmaksas par bankas operācijām,” sacīja Reirs.
Pazūdot šādam riskam, arī banku pakalpojumu cenām vajadzētu kristies: “Domāju – tās būs spiestas to darīt. Atradīsies bankas, kas gribēs sniegt lētāku pakalpojumu un labāk piesaistīt klientus. Tas tā kā ar benzīna cenām: tiklīdz biržā paceļas cena, uzreiz benzīntankos tā pieaug, bet, biržā nokrītot cenai, tā samazinās ļoti lēnām.”
Ministrs apliecināja, ka “visa valsts pārvalde strādā uz to, lai mēs neiekļūtu šajā “pelēkajā sarakstā””.
Vienlaikus, izvērtējot “Moneyval” rekomendāciju sarakstu, esot secināts, ka tas nav pietiekams, lai Latvijas finanšu sistēma būtu caurspīdīga. Tāpēc tiek sperti tālāki soļi. Kā piemēru Reirs minēja izmaiņas Kredītiestāžu likumā un Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības likumā.
KONTEKSTS:
Eiropas Padomes ekspertu komiteja naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumam "Moneyval" noteikusi Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu.
"Moneyval" ziņojuma par Latviju kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. "Moneyval" Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās - patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā. Par vidēji efektīvu Latvijas institūciju rīcība atzīta astoņās jomās. Savukārt par efektīvu Latvijas varasiestāžu rīcību "Moneyval" atzīst vienā jomā - starptautiskajā sadarbībā.