Iepriekš ministriju bāzes izdevumos atrastā summa tika lēsta 50 miljonu eiro apmērā.
Ministre stāstīja, ka ministriju vēlmes un vajadzības ir lielākas nekā nākamā gada budžeta iespējas, taču ministriju bāzes izdevumos atrastie 64 miljoni eiro ļaus īstenot nākamā gada budžetā paredzētās svarīgās lietas.
Ministriju ietaupījumu veido dažādi faktori, tostarp enerģijas cenu samazinājums, taču katrā ministrijā ir atšķirīgi pasākumi, kas ļāvis tām ietaupīt.
Tajā pašā laikā Reizniece-Ozola uzsvēra, ka ministriju aptuveni 400 miljonu eiro lielais papildu budžeta pieprasījums neliecina par trekno gadu atgriešanos, jo ministri neprasa finansējumu "savām vasaras mājām vai kādiem saviem izdevumiem".
"Ministri piedāvā lemt par papildu finansējumu pedagogu atalgojumam, medicīnas personālam, tiesu darbiniekiem, policistiem utt. Cita lieta ir budžeta iespējas. No visa šī vajadzību klāsta būs jāizvēlas, kas ir svarīgākais nākamajā gadā, bet kas jāatliek uz vēlāku laiku," norādīja finanšu ministre.
Reizniece-Ozola arī atzina, ka nākamā gada budžeta kontekstā paredzēta ne tikai izdevumu efektīva plānošana, bet arī ieņēmumu. "Ministrijām būs konkrēti uzdevumi, lai nodrošinātu nodevu ieņēmumus, piemēram, no vinjetēm, būvniecības utt.," informēja ministre.
Pēc valdības sēdes Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) žurnālistus informēja, ka šodien valdība paveica svarīgu fāzi budžeta sagatavošanas procesā, jo pēc šīs sēdes jau var sākt runāt par fiskālo telpu, kas ļauj plānot un apstiprināt nākamā gada budžeta prioritātes.
"Gandarī tas, ka ministrijām ir uzlikts pienākums meklēt papildu resursus, lai budžeta prioritātes varētu īstenot, piemēram, reformas izglītībā, veselības aprūpē un drošībā," atzina Kučinskis.
Pēc premjera teiktā, ministri sēdes laikā akceptējuši prioritātes, taču tiem nav liegts iesniegt jaunas politikas iniciatīvas. Viņš piebilda, ka budžeta iespējas būs ierobežotas, lai finansētu tādas aktivitātes, kas nav minētas valdības rīcības plānā.
Savukārt finanšu ministre pēc valdības sēdes žurnālistiem stāstīja, ka ministriju izdevumu samazināšana par 64 miljoniem eiro nav viegli iegūta nauda, bet gan rūpīga darba rezultāts.
Reizniece-Ozola arī norādīja, ka ministri šodien nesāka "dalīt" 64 miljonus eiro, bet gan vienojās par veicamajiem uzdevumiem. Savukārt Kučinskis piebilda, ka visām ministrijām - īpaši tām, kuras pārstāv prioritārās nozares, piemēram, veselību un izglītību, - jāveic papildu darbi.
Finanšu ministre arī informēja, ka līdz rītdienai, 1.jūnijam, ministrijām jāiesniedz finansējuma pieprasījums jaunās politikas iniciatīvām, kā arī svarīgākie veicamie darbi, ko Finanšu ministrija vērtēs līdz augustam, kad plānots valdībā vienoties par nākamā gada budžeta prioritātēm.
32,6 miljoni - prioritātēm; 31,2 miljoni - ministrijām
Izdevumu pārskatīšanas rezultātā kopējām valdības prioritātēm papildu tiks novirzīti 32,6 miljoni eiro. Savukārt 31,6 miljoni eiro tiks rezervēti nozaru ministrijām, lai nākamā gada budžetā finansētu to noteiktās prioritātes jeb jaunās politikas iniciatīvas. Darbs pie izdevumu pārskatīšanas norisinājās no šā gada februāra līdz maijam, informēja Finanšu ministrija.
“Laika gaitā ir būtiski mainījusies ministriju izdevumu struktūra, kā arī nereti nozaru ministriju kompetences pārklājas. Tādēļ, sadarbojoties ar nozaru ministrijām, tika paveikta ļoti detalizēta izdevumu pārskatīšana, kas turpmāk būs regulārs process pirms budžeta veidošanas. Tā ir vērsta uz efektīvāku budžeta līdzekļu izmantošanu, sasaistot tos ar ministriju rezultatīvajiem rādītājiem. Rastie līdzekļi būs labs atbalsts nozaru politiku prioritāšu īstenošanai jau nākamajā gadā,” norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
Atbilstoši izdevumu pārskatīšanas rezultātiem, ministrijām 2017. gadā būs pieejami iekšējie resursi izdevumu segšanai, tajā skaitā jaunām politikas iniciatīvām 23,6 miljonu eiro apmērā, bet 2018. gadā būs pieejams 22,1 miljons eiro. Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā rasti papildu līdzekļi 10,1 miljona eiro apmērā 2017. gadam un 8,9 miljonu eiro apmērā 2018. gadam. Iekšlietu ministrijas budžetā rasti papildu līdzekļi 2,4 miljonu eiro apmērā 2017. gadam un 2,3 miljonu eiro apmērā 2018. gadam. Satiksmes ministrijas budžetā raksti 2,2 miljoni eiro 2017. un 2018. gadam.
Nozaru ministrijas ir dažādas, kā arī ir atšķirīgs īstenojamajām politikām piešķirtais finansējums, līdz ar to arī ministriju iespējas ietaupīt un pārskatīt budžeta izdevumus nav vienādas.
Aizsardzības ministrijas budžetā 2017. un 2018. gadam rasti 1,8 miljoni eiro ik gadu. Tieslietu ministrijas budžetā rasti papildu līdzekļi 1,7 miljonu eiro apmērā gan 2017., gan 2018. gadam.
Kultūras ministrijas budžetā rasti papildu līdzekļi 1,9 miljonu eiro apmērā gan 2017., gan 2018. gadam.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžetā rasti papildu līdzekļi 0,6 miljonu eiro apmērā gan 2017., gan 2018. gadam.
Ekonomikas ministrijas budžetā rasti papildu līdzekļi 0,6 miljonu eiro apmērā gan 2017., gan 2018. gadam.
Finanšu ministrijas budžetā rasti papildu līdzekļi 0,8 miljonu eiro apmērā gan 2017., gan 2018. gadam, turklāt bāžu izstrādes procesā 2017. gadam ministrijai jau ir samazināti izdevumi par 18,5 miljoniem eiro.
Savukārt Zemkopības ministrijas budžetā rasti papildu līdzekļi 550 tūkstošu eiro apmērā 2017. gadam un 404 tūkstošu eiro apmērā 2018. gadam. Veselības ministrijas budžetā rasti papildu līdzekļi 532 tūkstošu eiro apmērā gan 2017., gan 2018. gadam. Ārlietu ministrijas budžetā rasti papildu līdzekļi 338 tūkstošu eiro apmērā gan 2017., gan 2018. gadam. Savukārt Labklājības ministrijas budžetā rasti papildu līdzekļi 231 tūkstoša eiro apmērā 2017. gadam un 225 tūkstošu eiro apmērā 2018. gadam.
Vienlaikus nozaru ministrijas strādā pie ieņēmumu palielinošiem pasākumiem, tajā skaitā ministrijām 2017. gadam un 2018. gadam varētu būt papildu pieejami 8 miljoni eiro ik gadu.
