ĪSUMĀ:
- Valsts atbalsts Covid-19 krīzes pārvarēšanai sasniedzis 2,1 miljardu eiro.
- Ministri vienojas pārdalīt papildu 600 miljonus eiro dažādās jomās.
- Modernizācijas projektiem paredzēti 223 miljoni eiro.
- Infrastruktūras projektiem tiks novirzīti 152,2 miljoni eiro; no tiem - 103,2 miljoni - veselības nozares infrastruktūrai.
- Papildu 63,5 miljoni eiro paredzēti izglītības un zinātnes projektiem.
- Kultūras nozarei būs kopumā 32 miljonu eiro atbalsts.
- 20 miljonus eiro plānots novirzīt kā atbalstu tūrisma nozarei.
- 66 miljoni eiro paredzēti "Latvijas dzelzceļam" un citiem pārvadātājiem.
Valdība izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto ziņojumu par pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai. Tajā norādīts, ka kopumā valsts atbalsts pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai sasniedzis 2,1 miljardu eiro. No minētās summas valdība dažādiem pasākumiem jau ir rezervējusi 966,46 miljonus eiro, no kuriem līdz 31. maijam reāli piešķirti 228,67 miljoni eiro, piemēram, dīkstāves pabalstu izmaksai u.c. atbalsta programmām. Vienlaikus valdība iepriekš arī lēmusi dažādiem ministriju pasākumiem pārdalīt Eiropas Savienības fondus 496 miljonu eiro apmērā.
"Pasākumi ir vienreizēji, terminēti, un tie ir plānoti trīs blokos – nozaru modernizācija, infrastruktūras uzlabošana un atbalsts personām esošās situācijas saglabāšanai vai pabalstu sistēmai.
Šis sadalījums ir apmēram līdzīgās daļās. Pasākumi, kas ir iekļauti šajās investīcijās, ir vienreizējie pasākumi un nepaplašina budžeta bāzi. Ņemot vērā, ka mēs izskatām un atbalstām augstas gatavības projektus, tad plānojam tos īstenot 2020., 2021. gada budžeta ietvarā. Plānojot 2020. gada budžetu būs jau citi finanšu instrumenti, un nedrīkstam iekavēt Eiropas Savienības fondu apguvi," stāstīja finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība").
Dažādiem infrastruktūras projektiem tiks novirzīti 152,2 miljoni eiro. No šīs summas 103,2 miljoni eiro tiks veselības nozares infrastruktūras projektiem - Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai, Latvijas Onkoloģijas centram, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam automašīnu iegādei, kā arī vairāku reģionālo slimnīcu intensīvo terapijas nodaļu paplašināšanai, izolācijas boksu izveidei, pacientu plūsmu nodalīšanai.
Kultūras infrastruktūrai novirzīti 11 miljoni eiro, bet 35 miljoni eiro paredzēti ēku siltināšanai.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) pieļāva, ka daļa no kultūras infrastruktūrai piešķirtā varētu tikt atvēlēta arī akustiskajai koncertzālei,
par kuras būvēšanu jau runāts gadiem. Arī pats ministrs norādījis, ka vēlētos sildīt ekonomiku, būvējot koncertzāli. Tomēr Puntulis norādīja, ka nozarē projektiem būtu vajadzīgi kopumā 68 miljoni, bet tiek piešķirti tikai 11, kas attiecīgi būs jāsadala.
Papildu 63,5 miljoni eiro paredzēti izglītības un zinātnes projektiem, proti, seši miljoni eiro valsts pētījumu programmai Covid-19 izpētei 2021. gadā, pieci miljoni eiro tirgus orientēto pētījumu programmai 2021. gadā, pieci miljoni eiro kā papildus finansējums augstākās izglītības digitalizācijai, bet 27,41 miljons eiro novirzīts zinātnei, augstskolām un citiem Izglītības un zinātnes ministrijas vienreizējiem pasākumiem. Vienlaikus 20,09 miljoni eiro tiks novirzīti nodarbināto kvalifikācijas celšanas pasākumiem.
Veselības pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, tostarp mazaizsargātajām iedzīvotāju kategorijām, tiks novirzīti 16,8 miljoni eiro.
Tāpat 20 miljonus eiro plānots novirzīt kā atbalstu tūrisma nozarei. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs ("KPV LV") pastāstīja, ka par šo naudu tostarp paredzēts arī maksāt 430 eiro algas viesmīlības nozarē, lai atbalstītu gan ēdinātājus, gan izmitinātājus.
Ministrs gan norādīja, ka par to vēl plānotas diskusijas.
Vēl 21 miljons eiro būs kultūras attīstības plānam, 66 miljoni eiro - VAS "Latvijas dzelzceļš" u.c. pārvadātājiem, bet 15 miljoni eiro tiks novirzīti demogrāfijas pasākumiem.
Par pēdējo premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") un Nacionālās apvienības pārstāvis kultūras ministrs Puntulis stāstīja, ka skaidra plāna naudas izlietojumam vēl nav.
Galvenais mērķis būšot, lai vecāki pēc iespējas ātrāk var atgriezties darba tirgū.
Valdība otrdien nolēma arī piešķirt aizdevumu 15 bērnudārzu būvniecībai vai paplašināšanai 11 Latvijas pašvaldībām, kurās ir būtiskas bērnu rindas pirmsskolas izglītības iestādēs. Kopumā turpmākajos trīs gados valsts nodrošinās budžeta aizņēmumus pašvaldībām 20 miljonu eiro apmērā no kopējā investīcija apmēra, kas ir 40 miljoni eiro. Šis projekts ļaus samazināt bērnu rindu uz bērnudārziem par vairāk nekā 2000 vietām. Vēl arī valdība vienojās, ka valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes termiņš, visticamāk, tiks pārcelts uz nākamo gadu un tā vietā vērtēs nodokļu atvieglojumus.
KONTEKSTS:
Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā izsludināja 12. martā, nosakot, ka mācības skolās notiks attālināti, tāpat kā iespēju robežās valsts un pašvaldību iestāžu darbs. 29. martā valdība lēmusi, ka ārpus mājām vienkopus būs ļauts atrasties tikai 2 cilvēkiem vai arī vienas mājsaimniecības locekļiem un jāievēro 2 metru distance. Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi - atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci. Vienlaikus valsts izveidoja dažādus veidus, kā atbalstīt uzņēmējus un darbiniekus, kuru bizness apstājies Covid-19 dēļ.
Koalīcijas partijas vienojās par kopumā divu miljardu ieguldījumiem turpmākajos divos gados. Pēc premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") teiktā, šis finansējums trīs līdzīgās daļās – pa aptuveni 660 miljoniem eiro – tiek novirzīts pabalstiem, infrastruktūrai un modernizācijai.
