Pusdiena

Pusdiena 29.08.2018

Pusdiena

Turpinoties migrantu plūsmai no Venecuēlas, Brazīlija drošības uzturēšanā iesaista armiju

Ministrijām atšķirīgs skatījums uz nodokļu piemērošanu bankrotējušu cilvēku ienākumiem

Ministrijām atšķirīgs skatījums uz nodokļu piemērošanu bankrotējušu cilvēku ienākumiem

Valdība jau otro reizi atlikusi lēmuma pieņemšanu par to, cik liels ienākuma nodoklis maksātnespējīgām fiziskām personām būtu jāmaksā par ienākumiem no nekustamā īpašuma pārdošanas. Šā gada pavasarī šis jautājums nonāca Tiesībsarga biroja, bet pēc tam – arī Saeimas Budžeta komisijas redzeslokā. 

Finanšu un Tieslietu ministrijām ir atšķirīgi viedokļi par to, vai un cik liels iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) būtu jāmaksā par ienākumiem, kurus bankrotējuši iedzīvotāji guvuši no nekustamā īpašuma pārdošanas. Proti, Finanšu ministrija (FM) šādos gadījumos piedāvā izmantot īpašu nodokļa aprēķināšanas kārtību un papildināt Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumu ar normu,

kas noteiktu, ka gadījumos, kad pārdots bankrotējušā cilvēka vienīgais mājoklis, nodoklis par šiem ienākumiem nav jāmaksā.

Skaidrojot šo piedāvājumu, FM speciāliste Astra Kaļāne otrdien, 28.augustā, notikušajā valdības sēdē norādīja: "Tad mēs piemērojam 3% apmērā no nekustamā īpašuma atsavināšanas bruto vērtības. Piemērojam vienu no šobrīd likumā piedāvātajiem kapitāla ienākuma maksāšanas modeļiem."

Tikmēr Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece Laila Medina norādīja, ka šāda kārtība būtu pretrunā ar Maksātnespējas likuma normām, kas regulē fizisko personu maksātnespējas procedūras. "Ja tiešām ir šis piedāvājums, ka tie ir 3% no bruto ieņēmumiem no nekustamā īpašuma pārdošanas, tad tas nonāk pretrunā ar Maksātnespējas likuma noregulējumu, ka visi šie ieņēmumi novirzāmi kreditoru saistību dzēšanai. Jo tas ir primārais mērķis - visu, ko iegūst no nekustamā īpašuma pārdošanas, novirzīt attiecīgi nodrošinātā kreditora saistību dzēšanai."

Iebildumi pret FM piedāvājumu bankrota procedūras laikā gūtos ienākumus tomēr aplikt ar nodokli ir arī banku interešu pārstāvjiem. Tieši bankas lielā daļā gadījumu ir nodrošinātie kreditori.

"Pēc būtības to nodokli samaksās nodrošinātie kreditori, un pati persona par to neko nemaksās," teica Latvijas Finanšu nozares asociācijas pārstāvis Edgars Pastars.

Tikmēr tiesībsargs Juris Jansons, kura vadītais Tiesībsarga birojs šā gada pavasarī pabeidzis pārbaudes lietu par nodokļu piemērošanu fizisko personu bankrota gadījumā, uzsver: "Maksātnespējas procesa būtība un mērķis no taisnīguma principu viedokļa prasa, ka  arī bankrota procedūras ietvaros gūtais ienākums būtu atbrīvojams no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas."

Kopsaucēju par to, kā risināt problēmu ar nodokļu piemērošanu bankrotējušiem iedzīvotājiem, ministrijas vēl turpinās meklēt. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti