Panorāma

Salmoneloze Rīgas bērnudārzos

Panorāma

Brīdina par eksporta vilktspējas trūkumu

Krievija samazinās kravas caur Baltiju

Ministrija vērtēs budžeta zaudējumus pēc Krievijas naftas produktu aiziešanas no Latvijas ostām

Nekāda politiskā konteksta, tīrs bizness – tā tranzīta nozares pārstāvji vērtē Krievijas nodomu turpmākajos gados līdz minimumam samazināt naftas produktu eksportu caur Baltijas valstu ostām. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”) ziņas par šādu Krievijas lēmumu vērtē kā jaunu informāciju un sola izvērtēt to ietekmi uz valsts budžetu. 

Bet gan “Latvijas dzelzceļa”, gan Rīgas brīvostas vadītāji apstiprina, ka par šādu kaimiņvalsts soli bijis zināms jau vairākus gadus, un šajā laikā meklēti risinājumi, lai kompensētu kravu samazinājumu.

Nupat publiski izskanējušais Krievijas nodoms pilnībā pārorientēt naftas produktu eksportu no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uz savām ostām Baltijas jūrā bija nojaušams jau vairākus gadus, otrdien raidījumā “Rīta panorāma” atzina Latvijas dzelzceļa vadītājs Edvīns Bērziņš.

Kopumā pēc “Latvijas dzelzceļa” (LDz) valdes priekšsēdētāja aplēsēm līdz ar šādu Krievijas lēmumu LDz varētu zaudēt līdz 10 miljoniem tonnu kravu. Šobrīd pēdējos mēnešos kravu apjoms esot stabils, bet kritums, salīdzinot ar pagājušo gadu, novērots par aptuveni 20%

“Šeit es neredzu nekādu politisko kontekstu, tikai bizness, ja politiskais konteksts ir bijis, tad pirms dažiem gadiem, kad sākās sankcijas. Tas nozīmēja, ka Krievija bija spiesta attīstīt savu infrastruktūru, savas ostas, ko viņi arī izdarīja, un tagad viņiem šīs investīcijas ir jāatpelna,” sacīja Bērziņš.

Arī Rīgas brīvostā uzsver – miljardos mērāmās kaimiņvalsts investīcijas Krievijai piederošajās ostās Baltijas jūrā nav nekas jauns, un kravu samazinājums caur Latviju jau iepriekš paredzēts.

“Budžets tika plānots ar to, ka šī gada kravas kritīsies par 10%, astoņi mēneši ir pagājuši, 10,8% kritums ir,” atzina Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks  (“Gods kalpot Rīgai”).

Viņš stāstīja, ka osta rēķinās ar Krievijas plāniem un ģeopolitisko situāciju, tāpat kā ar pasaules tirgu un cenu kritumu.

“Piemēram, minerālmēslu apjomi no Krievijas ir pieauguši, konteineri ir ar plusiņu, graudi būs vairāk. Kravu struktūra, viņa jau tiek ietekmēta no pasaules tirgus, no ģeopolitikas, un šajā gadījumā tā priekšrocība ostai ir, ka mēs varam apstrādāt jebkura veida kravas, izņemot jēlnaftu,” sacīja Ameriks.

Kamēr Rīgas brīvosta iezīmē optimistisku nākotnes ainu, Krievijas naftas produktu kravu pārrāvums varētu būt smags sitiens Ventspils ostai. Kopējo situācijas ietekmi uz valsts ekonomiku atbildīgā ministrija gan vēl tikai vērtēs.

“Šī ir jauna ziņa un mēs šobrīd vērtējam to situāciju, tā, protams, nav laba ziņa Latvijas ostām, mēs redzam, jau šobrīd kravu apgrozījums krītas, jāskatās, vai tas tikai attieksies uz naftas produktiem vai arī citām lietām, bet tas izvērtējums vēl tikai būs,” pauda ekonomikas ministrs Ašeradens.

Pēc ministra teiktā, pagaidām Krievijas kravu samazinājuma ietekme uz šī gada budžetu nav novērota, bet arī tā tiks izvērtēta.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti