Krustpunktā

Brīvais mikrofons

Krustpunktā

Aktualitātes Kurzemē. Komentē Rietumu radio pārstāvis Dzintars Hmieļevskis

Krustpunktā diskusija: Vai valsts atbalsts sasniedz visus krīzē cietušos

Ministrija: Valsts pienākums ir ekonomikas uzturēšana pie dzīvības krīzes laikā

Valsts svarīgākais pienākums ir ekonomikas uzturēšana pie dzīvības, kamēr beidzas jaunā koronavīrusa Covid-19 izraisītā krīze, intervijā Latvijas Radio raidījumam "Krustpunktā" sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.

"Līdz brīdim, kad atkopjas ekonomika, valsts pienākums ir uzturēt to pie dzīvības. Principā tie ir divi bloki - viens: raudzīties uz uzņēmumiem. Jāsaprot, ka uzņēmuma bankrots rada kaskādes efektu - nenomaksāi rēķini, nenosegtas saistības, kas ietekmē citus komersantus. Līdz ar to svarīgi ir nodrošināt uzņēmumu dzīvotspēju - nodokļu brīvdienas, dīkstāves pabalstu. Otrs ir nodrošināt, lai pēc iespējas mazāk cilvēku saskaras ar ienākumu kritumu," sacīja Aleksejenko.

EM valsts sekretārs uzsvēra, ka krīzē smagāk cieš uzņēmumi ar daudziem darbiniekiem. "Tie ir svarīgākie ekonomikai, par viņiem attiecīgi ir arī pirmā rūpe," norādīja Aleksejenko. Tādēļ valstij ar atbalsta mehānismiem bijis svarīgi reaģēt ātrāk, lai nosegtu šādus lielos uzņēmumus. Laika gaitā atklājas jaunas nianses, kas ļauj arī uzlabot un papildināt valsts atbalsta instrumentus.

"Krustpunktā" podkāstā:

 

 

 

  • Savā lietotnē raksti - Krustpunktā

 

Jauna epizode katru darba dienu, garums - 52 min.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) eksperts Pēteris Leiškalns tikmēr norādīja, ka notikušais izgaismojis to, ka valstij nav bijis nekādu uzkrājumu. "Ir relatīvi neliels ārējais parāds. Valsts aizņemsies, lai cilvēki varētu dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, nodrošinātu cilvēkus, kas paši par sevi nevar parūpēties, kā arī mudināt pārējos gūt ienākumus caur darbu," teica Leiškalns.

Viņš gan atzina, ka šobrīd ir grūtības ar darba atrašanu, jo krīzes apstākļos uzņēmumiem nav nepieciešamības pēc darbarokām. "Valstij jādara viss, lai cilvēki varētu izdzīvot. Tas ir svarīgi. Minimālā līmeņa koncepcijai jābūt ieviestai ar pilnu jaudu," pauda Leiškalns.

LDDK eksperts arī aicināja domāt par to, kā nodrošināt, lai cilvēkus neizliek no dzīvokļiem. "Jāsaprot, ka kādam ir paveicies ar darbavietu, kādam ne. Jābūt solidaritātei. Liela daļa mājsaimniecību maksā kredīsaistības," teica Leiškalns.

KONTEKSTS:

Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus nedaudz vairāk kā 2 miljardu eiro apmērā.

Valdība 31. martā nolēma, ka tā saukto dīkstāves pabalstu līdz ar vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem uzņēmumiem varēs saņemt arī pašnodarbinātie, autoratlīdzību saņēmēji un mikrouzņēmumos strādājošie. Vēlāk arī paplašināts atbalsta saņēmēju loks.

Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Ar mērķi ierobežot infekcijas izplatīšanos Latvijā 12. martā izsludināta ārkārtējā situācija, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim un kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu, tostarp mācībām skolās jānotiek attālināti, atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi un lidojumi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti