Panorāma

Centrāltirgus lietā izmeklēšana turpinās

Panorāma

Turcija piekrīt NATO Baltijas aizsardzības plānam

Noliedz problēmas ap «Rail Baltica»

Ministrija un uzņēmuma vadība noliedz problēmas ap «Rail Baltica»

“Rail Baltica” ieviešana Latvijā drīzāk apsteidz Eiropas Komisijas noteikto grafiku, nekā atpaliek no tā – Saeimas komisijā norādīja Satiksmes ministrijas “Rail Baltica” projekta nodaļas vadītāja Olita Bērziņa. Arī uzņēmuma pagaidu vadība krīzi projektā noliedz.

ĪSUMĀ:

  • “RB Rail” darbinieki cēla trauksmi par smagnējo projekta īstenošanu.
  • Pēc šīs vēstules tika sasaukta Saeimas komisija.
  • Vēstules parakstītāji uz deputātu sēdi aicināti netika.
  • SM: “Rail Baltica” no grafika neatpaliek, un finansējums zaudēts netiks.

Ministrija noliedz problēmas ap «Rail Baltica»Linda Zalāne

    Pēc dzelzceļa projekta "Rail Baltica" realizētāju – Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmuma "RB Rail" darbinieku – atklātās vēstules par, viņuprāt, projekta kritisko situāciju satraukušies arī politiķi. Tāpēc trešdien, 4.decembrī, par to spriests Saeimas Tautsaimniecības komisijā, kuras sēde bija kupli apmeklēta.

    Pārskatīt pārvaldības struktūru?

    Saeimas komisiju apmeklēja jaunais uzņēmuma “RB Rail” pagaidu vadītājs Agnis Driksna, kurš krīzi projektā noliedz. “Šobrīd projekts iet pēc plānotā laika grafika. Un, neskatoties uz riskiem, es domāju, ka visas valstis, ieviesēji un “RB Rail” strādā, lai īstenotu noslēgtos projektēšanas līgumus,” sacīja Driksna.

    Arī Satiksmes ministrijas pārstāvji deputātiem uzsvēra – lai gan projekta pārvaldības shēmā pastāv iespējams interešu konflikts, sistēmu kopumā mainīt nevajag. “Izdarīsim no savas puses visu, lai šis mehānisms – tāds, kāds tas ir, strādātu precīzāk, saskaņotāk un bez iekšējiem konfliktiem, ja tādi ir,” sacīja Satiksmes ministrijas “Rail Baltica” projekta nodaļas vadītāja Olita Bērziņa. 

    Tikmēr trauksmes cēlēji no “RB Rail” paliek pie sava – projektu apdraudot sadrumstalotā pārvaldības struktūra, kas kavē lēmumu pieņemšanu. “Esošā saskaņošanas, lēmumu pieņemšanas sistēma ir ļoti, ļoti lēna. Un tādā viedā mēs neuzcelsim pietiekoši ātri šo projektu. Mēs varam turpināt tāpat, bet tas nebūs efektīvākais veids,” sacīja “RB Rail” Juridiskā dienesta vadītājs Ģirts Rūda.

    Uzņēmuma jurists pastāstīja, ka “RB Rail” ir nepieciešama neatkarīga, atklātā konkursā atlasīta padome. Šobrīd padomes locekļus ieceļ valstu nacionālie projekta ieviesēji.

    Vēl “RB Rail” darbinieki uzskata, ka projektā vairāk jāiesaistās valstu premjeriem. Tam piekrīt arī “RB Rail” pagaidu vadītājs Driksna: “Ir būtiski, ka šis projekts tiek uzraudzīts visaugstākajā līmenī, jo tādas nozīmes projektu nevar realizēt viena ministrija vai viena institūcija. Tāpēc šī kopdarbība valstī un starp valstīm ir ļoti būtiska.”

    Savukārt Saeimas komisijas vadītājam Jānim Vitenbergam (“KPV LV”) pēc sēdes pauda cerību, ka Satiksmes ministrija pārskatīs AS “RB Rail” pārvaldības struktūru un lems par iespējamo restrukturizāciju. Turklāt aicinātu sarunas veikt jau pavisam drīz – piektdien gaidāmajā Baltijas valstu ministru un premjerministru darba vizītē, kas norisināsies Rīgā, informēja Saeimas Preses dienests.

    Piektdien “Rail Baltica” projektu Rīgā pārrunās Baltijas valstu premjeri. Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) par mērķi uzstādījis panākt valstu vadītāju līmenī vienotu izpratni, ka projektam ir jāturpinās. Tomēr nekādus konkrētus soļus, kā mainīt projekta pārraudzību, Kariņš nesola.

    Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) norāda, ka šobrīd kardināli mainīt projekta struktūru varētu būt par vēlu: “Ja būtu jāsāk viss no sākuma, iespējams, ka projekta ieviešanas modelis būtu savādāks. Vai to projekta īstenošanas vidū ir nepieciešams un iespējams mainīt? Tas ir diskutējams jautājums. Redzēsim, kā mums veiksies sarunās.”

    Linkaitam nākamā gada janvārī ir paredzēta tikšanās ar jauno Eiropas Komisijas transporta komisāri Adinu Volanu. Ministrs uzsver, ka galvenais ir vienoties par turpmāko “Rail Baltica” finansēšanu, jo priekšroku Eiropas Savienības naudas sadalē turpmāk varētu iegūt vides projekti.

    Bažas par termiņiem un finansējumu

    Saeimas komisijā daudz jautājumu par “RB Rail” darbinieku vēstuli un ar projekta izpildes grafika ievērošanu Saeimas komisijas vadītājam Jānim Vitenbergam (“KPV LV”). Pārsvarā uz tiem atbildes sniedza Olita Bērziņa no Satiksmes ministrijas.

    Satiksmes ministrijas “Rail Baltica” projekta nodaļas vadītāja Olita BērziņaLinda Zalāne

      Taujāta, vai darbinieku bažas bijušas pamatotas, Bērziņa pēc sēdes Latvijas Radio sacīja: “Mēs visi vēlamies pilnību. Jautājums ir, kādā veidā mēs ejam uz šo pilnību: vai mēs ejam konstruktīvi, vai mēs ejam destruktīvi. Šajā konkrētajā gadījumā, jā, mēs arī vēlamies pilnību, bet tas, uz ko mēs aicinājām savā atbildes vēstulē darbiniekiem, uz konstruktīvu dialogu.”

      Sēdes laikā viņai tika arī jautāts par projekta gaitu, proti, vai darbu izpildes grafiks kavējas vai nē. Bērziņa informēja, ka “Rail Baltica” ieviešana Latvijā drīzāk apsteidz Eiropas Komisijas noteikto grafiku, nekā atpaliek no tā. Patlaban ir ļoti intensīvs darbs sācies, ir noslēgusies projekta plānošanas fāze un sākusies projekta projektēšanas fāze, kas ilgs līdz 2022.gada decembrim.

      Saeimas komisijas vadītājs arī vēlējās uzzināt, kādēļ pēdējā gada laikā “RB Rail” nomainījušies pieci augsta ranga vadītāji un vai pastāv bažas, ka darbinieka vēstules dēļ Eiropai tiek dots signāls par slikto produktu pārvaldību, kas var ietekmēt arī projekta finansiālo apjomu.

      Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Jānis VitenbergsLinda Zalāne

        “Mums kā politiķiem visos līmeņos – gan man kā Saeimas pārstāvjiem, vadot komisiju, gan attiecīgās jomas ministriem, gan satiksmes, gan ārlietu, gan Ministru prezidentam – visu laiku ir jābūt lietas kursā par šo projektu. Jāseko līdzi nemitīgi, nevis epizodiski. Šis ir lielākais projekts Latvijā, es domāju, šajā simtgadē – kopā gandrīz seši miljardi [eiro].

        Un jebkurš apdraudējums, kas tam var būt, mums ir noteikti jārisina saknē, mēs nevaram aizvilkt tālāk līdz bažām Eiropā par mūsu spēju šo naudu apgūt,” sacīja Vitenbergs.

        Eiropa ir solījusi finansēt 85% no visām “Rail Baltica” projekta izmaksām. Vitenbergs pauda, ka gadījumā, ja šo projektu neieviesīsim laikā, tad varētu pazaudēt atbalstu kādā apmērā. Piemēram, ja ES finansējums būtu 75% apmērā, tad no valsts būs vajadzīgi milzīgi papildu līdzekļi. Satiksmes ministriju pārstāvošā Bērziņa gan šīs bažas noraidīja, sakot, ka Eiropa vismaz nākamajā finanšu plānošanas periodā saglabā atbalstu 85% apmērā.

        KONTEKSTS:

        "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā. Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no ES līdzekļiem.

        Lai īstenotu "Rail Baltica" projektu, izveidots projekta koordinators - Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums "RB Rail".

        Šogad novembrī "RB Rail" darbinieki izplatījuši vēstuli, norādot, ka projekts ir kritiskā situācijā. Galvenais iemesls esot projekta sliktā, sadrumstalotā pārvaldība.

        Kļūda rakstā?

        Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

        Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

        Ekonomika
        Ziņas
        Jaunākie
        Interesanti