Pildot šā gada sākumā pieņemtos enerģētikas likuma grozījumus par gāzes tirgus atvēršanu, monopoluzņēmums “Latvijas gāze” sācis iekšējo sadali, atsevišķā uzņēmumā nošķirot Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un maģistrālos pārvades tīklus. Pret šo prasību asi iebilda viens no ietekmīgākajiem akcionāriem – Krievijas koncerns “Gazprom”, kurš Inčukalnā glabāja gāzi arī savas valsts vajadzībām. Šogad šie apjomi ievērojami sarukuši, mazāki kļuvuši arī ieņēmumi par pakalpojumiem.
Uzņēmuma “Latvijas gāze” padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Savickis uzsver –
ja līdz ar gāzes patēriņa kritumu pašmājās samazināsies arī ārvalstīm domāto pakalpojumu īpatsvars, Inčukalna un pārvades tīklu uzturēšana var kļūt krietni dārgāka, kas varētu ietekmēt tarifus.
“Krievi glabāja līdz 788-800 miljonus kubikmetru gāzes. Viņi pumpēja atpakaļ, un tad mēs saņemtu kādus 30-40 miljonus dolāru par to. Tā ir viena summa. Man ir jāpiebilst arī par Igauniju. Igaunija arī glabāja 150 līdz 200 miljonu kubikmetru gāzes, un uz nākamo gadu viņi neko neglabā, jo viņiem ir sarunāts, ka krievi pumpēs pa taisno. [..] Ja izdevumi paliek tie paši, patērētājiem un regulatoram būs jādomā, kā kompensēt izmaksas,” norāda Savickis.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”) gan uzskata, ka šie apgalvojumi nav patiesi: “Es kā ekonomikas ministrs neredzu pamatu šiem apgalvojumiem. Es drīzāk redzu, ka Savicka kungs ir atraktīvs procesa dalībnieks, kurš... nezinu, kādus labumus sev mēģina izsist.”
Sabiedrisko pakalpojumu regulators (SPRK) kopā ar Ekonomikas ministriju jau sākuši darbu pie tarifu plāna, kas noteiks maksu par uzglabāšanu un pārvadi.
Regulatora vadītājs gan piekrīt – ja gāzes patēriņš būs mazs, tas var būt pamats tarifu pārskatīšanai.
Pieticīgi prasībās pret peļņu gan nav arī līdzšinējie Inčukalna krātuves un pārvades tīklu saimnieki. “Ja mēs skatāmies uz līdzšinējiem tarifiem, tad 2008.gadā bija noteikta samērā augsta kapitāla atdeve - 8% apmērā. Šobrīd regulators strādā pie jaunas tarifu metodikas, un var prognozēt, ka peļņas procents būs zemāks,” saka SPRK padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis.
Jau šobrīd ir skaidrs, ka pēc “Latvijas gāzes” sadales esošajiem akcionāriem jaunā infrastruktūras uzņēmuma akcijas būs jāpārdod ar gāzes ieguvi nesaistītiem pircējiem. Regulatorā norāda - neatkarīgi no tā, kurš iegādāsies šī uzņēmuma akcijas, jaunajiem Inčukalna krātuves un tīklu īpašniekiem peļņa būs jāgūst tiešā veidā no infrastruktūras izmantošanas, nevis gāzes tirdzniecības. Tādējādi gaidāms, ka krātuve un tīkli tiks izmantota krietni intensīvāk.
Par valsts iesaisti nodalītajā infrastruktūras uzņēmumā jau šonedēļ lems valdība.
Jau ziņots, ka Saeimā šā gada 11.februārī galīgajā lasījumā atbalstīja plaši diskutētos grozījumus Enerģētikas likumā. Ar tiem noteikta kārtība, kāda konkurencei atvērs dabasgāzes tirgu un kā tiks reorganizēts līdzšinējais tirgus monopolists - uzņēmums AS "Latvijas gāze".
Saskaņā ar Enerģētikas likuma grozījumiem "Latvijas gāzei" līdz 2017.gada aprīlim jāizveido juridiski neatkarīgs dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators. Savukārt nākamo deviņu mēnešu laikā - līdz 2017.gada beigām šis uzņēmums būs jāpārdod jau citiem īpašniekiem, kuri nav saistīti ar "Latvijas gāzes" esošajiem akcionāriem.
