Panorāma

T.Kravalis pārsūdzēs lēmumu par atlaišanu

Panorāma

Diskusijas par jauno Repatriācijas likumu

Latvijas pensiju sistēmai – 20

Ministrija: Pensiju sistēmas darbību apdraud ēnu ekonomika

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Latvijas pensiju sistēma ir viena no ilgtspējīgākajām pasaulē, tomēr tās veiksmīgu darbu lielā mērā traucē nepietiekams iemaksu apjoms un nelabvēlīgas demogrāfijas tendences - tā, novērtējot Latvijas pensiju sistēmas darbības 20 gadus, pauda Labklājības ministrija un vairāki eksperti. Ekspertu skatījumā, situācija pensiju sistēmā uzlabosies tikai tad, kad samazināsies ēnu ekonomika un tiks labotas kļūmes nodokļu sistēmā.

Ja visi Latvijas iedzīvotāji maksātu obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas pilnā apjomā, tad spētu uzturēt gan vecākus, gan arī paši saņemtu pensiju tad, kad kļūs par pensionāriem. Pensiju sistēma ir pietiekami moderna un ilgtspējīga – šādu vērtējumu Latvijas pensiju sistēmai sniedza labklājības ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”), kurš to salīdzina ar modernu traktoru, kuram diemžēl dažkārt pietrūkst degvielas.

Labklājības ministrijā gan atzīst – pašu pensiju apmērs ir lielākais šīs sistēmas izaicinājums.

Datos par pagājušo gadu  redzams, ka 75% no visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri pērn sasniedza pensijas vecumu, saņēma pensiju līdz 350 eiro, turklāt piektajai daļai pensija nav lielāka par 150 eiro.

Salīdzinājumam – tikai 13% pirmās pensijas izmaksātas 350 līdz 500 eiro apmērā, desmita daļa saņēmuši līdz tūkstoš eiro, un tā dēvētās lielās pensijas, kas pārsniedz tūkstoš eiro, aprēķinātas 2% to iedzīvotāju, kuri pērn sasniedza pensijas vecumu. 

Un vēl drūmāk nākotni iezīmē komercbanku asociācija. “Ja neiekasējas pietiekami daudz nodokļos, nav iespējams šodien reāli palielināt esošās pensijas. Bet vēl trakāk ir, kad zemais pensiju līmenis iekonservējas un arī nākotnē tie cilvēki, kas šodien maksā no minimālās algas vai vispār nemaksā nodokļus, pēc 20-30 gadiem aizies pensijā, viņi saņems vēl mazāku pensiju nekā šodien vidējo pensiju. Un tas nozīmē, ka tai laikā šādu pensiju nevarēs saukt par vecuma pensiju, bet vienkārši par valsts pabalstu,” norāda Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvis Teodors Tverijons.

Komercbanku asociācijas pārstāvja vērtējumā viens no nozīmīgākajiem šķēršļiem tam, lai pensiju sistēma spētu strādāt pilnvērtīgi, ir joprojām ļoti apjomīgā ēnu ekonomika. “Jautājumu par kardinālu pensiju palielināšanu nebūs iespējams risināt, kamēr Latvijā pastāvēs tik lielā apmērā pelēkā ekonomika. Tikai izskaužot pelēko ekonomiku, būs iespējams panākt būtiski lielās iemaksas sociālajos fondos, nodokļu iekasēšanā. Tas dotu politiķiem iespēju lemt ne tikai par pensiju indeksāciju, bet arī par būtisku palielinājumu,” saka Tverijons.

Tiesa, nelabvēlīgi izrādījušies arī atsevišķi likumdevēju pieņemtie lēmumi. Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece kā vienu no tādiem min mikrouzņēmumu nodokļu režīma ieviešanu. Vērtējot vairāku gadu pieredzi, pierādījies, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju sociālais nodrošinājums ir nepietiekams.

“Pastāv ārējie ietekmējošie faktori – demogrāfiskā situācija, ekonomiskā situācija. Tāpat jāpiemin, ka ir dažādie nodokļu režīmi. Un šeit jāuzsver mikrouzņēmuma nodokļa režīms, kur, no vienas puses, darba ņēmējam ir iespēja saņemt [lielākus] neto ienākumus, darba devējam uzliekot pienākumu no apgrozījuma veikt nodokļa maksājumus, kur daļa tiek novirzīta sociālo apdrošināšanu iemaksām. Bet vairāku gadu pieredze liecinājusi, ka sociālais nodrošinājums šajos gadījums ir nepietiekams. Tātad, sākot no nākamā gada, nepieciešams veikt korektīvās darbības, lai noteiktu citādu nodokļu maksāšanu režīmu," skaidro Muižniece.

LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece
00:00 / 01:02
Lejuplādēt

Lai veicinātu iedzīvotāju motivāciju veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas, Labklājības ministrija arī ir iecerējusi rīkot arī sociālas kampaņas, kurās skaidros un atgādinās par pensiju sistēmas darbu un tās funkcionēšanas nosacījumiem.

Kopš krīzes gados tika iztērēts aptuveni miljardu lielais sociālā budžeta uzkrājums, nākamgad pirmo reizi sociālā budžeta ieņēmumi varētu atkal pārsniegt izdevumus. Neliels drošības spilvens 460 miljonu eiro vērtībā izveidojies jau tagad, bet, pēc labklājības ministra teiktā, krīzes gadījumā ar šo summu pensijas varētu izmaksāt vien mēnesi. 

Lai gan starptautiskā novērtējumā Latvijas pensiju sistēma iekļauta starp desmit ilgtspējīgākajām pasaulē, nesen jau ziņots, ka arī Eiropas Komisija savā ikgadējā ziņojumā norādījusi Latvijai uz nākotnē gaidāmu dramatisku pensiju līmeņa samazinājumu. Jau šobrīd Latvija pensijām tērē nepilnus astoņus procentus no iekšzemes kopprodukta, kas ir zem vidējā Eiropas rādītāja – 11,5%. Bet 2025.gadā, kad Latvijā tiks pabeigta pāreja uz pensionēšanos no 65 gadu vecuma pensijām varētu atvēlēt vien 5,5% no IKP, zemāko līmeni sasniedzot 2060.gadā, kad pensijas vecumu sasniegs šī brīža jaunieši. Tad, kā norāda Eiropas Komisija, Latvija pensijām tērēs vairs tikai 4,6% no IKP, kas būs zemākais rādītājs Eiropas Savienībā.

Latvija pašlaik ir pārejas periodā ar mērķi līdz 2025.gadam paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem. Šis process uzsākās 2014.gadā, un ik gadu pensionēšanās vecums tiek paaugstināts par trīs mēnešiem. Tā šogad doties pensijā var tie, kam šī gada laikā aprit 62 gadi un deviņi mēneši. Jau nākamgad pensionēšanās slieksnis būs 63 gadi un tad attiecīgi atkal katru nākamo gadu trīs mēneši klāt, 2021.gadā pensionēšanās vecumam sasniedzot 64 gadus un 2025.gadā – 65.

Tātad visi, kas šobrīd ir jaunāki par 56 gadiem var rēķināties, ka pensijā varēs doties tikai sasniedzot 65 gadu vecumu.

Tikmēr vidējais dzīves ilgums Latvijā pašlaik ir nepilni 75 gadi, turklāt ievērojami atšķiras vīriešu un sieviešu vidējais dzīves ilgums. Sievietēm tas ir teju 80 gadi, kamēr vīriešiem – nepilni 70. Tātad pašreiz vidējais dzīves ilgums vīriešiem tikai par pieciem gadiem pārsniedz pensionēšanās vecumu.

Tiesa, jāņem vērā, ka vidējo mūža ilgumu aprēķina, iekļaujot arī datus par bojāgājušiem bērniem un jauniešiem. Tāpēc precīzāk to, cik ilgi vismaz teorētiski cilvēks varēs saņemt atpakaļ savulaik nodokļos samaksāto, iezīmē šīs EUROSTAT prognozes par 2020.gadu. Tas paredz – jau pēc 65 gadu sasniegšanas prognozējamais dzīves ilgums Latvijas vīriešiem būs aptuveni 15 gadi, bet sievietēm – nepilni 20.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti