Rīta intervija

Bāriņtiesu loma darbā ar „sistēmas bērniem”. Intervija ar Pašvaldību savienības padomnieci

Rīta intervija

Intervija ar Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāji Zani Ozolu

EM pārstāvis Jānis Patmalnieks par OIK atļauju atņemšanu

Ministrija: OIK atļaujas paliek neizmantotas pašu uzņēmēju peļņas kāres dēļ

Atļaujas atbalsta saņemšanai obligātajā iepirkumā anulētas jau 17 no 40 koģenerācijas stacijām, intervijā Latvijas Radio atklāja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Jānis Patmalnieks. Viņš arī skaidroja, ka atļauju iegūšana un vēlāk neizmantošana galvenokārt notiek pašu uzņēmēju peļņas kāres dēļ.

Līdz šim bija zināms par OIK atļauju atcelšanu 15 stacijām. Patmalnieks atklāja, ka februāra izskaņā tās atceltas vēl divām stacijām. Vēlāk kļuva zināms, ka atļauja anulētas "Pellets Energy" stacijai Talsu novadā un “E Seda” stacijai Strenču novadā.

Tāpat līdz šim atļaujas saglabātas vairāk nekā desmit stacijām, kas pārbaudītas.

Staciju, kurām anulētas atļaujas, īpašnieki gan nepiekrīt ministrijas lēmumiem. Trīs pirmie EM lēmumi šajā lietā jau pārsūdzēti tiesā, un ministrija rēķinās, ka arī pārējie lēmumi nonāks līdz tiesai.

Viņš skaidroja, ka pārbaudes ministrija veikusi, pamatā analizējot dokumentus, tomēr kāda no iestādēm – būvvalde vai enerģijas tirgotājs vai cita iestāde – ir pārbaudījusi stacijas uz vietas. Jautāts par iemesliem, kādēļ stacijas, iespējams, krāpušās, Patmalnieks atzina, ka lomu spēlējusi peļņas kāre un nepilnvērtīga kontrole.

Valsts gan esot darījusi iespējamo ar tiem resursiem, kas bija piešķirti šai funkcijai. "Protams, mēs raugāmies, kā to pilnveidot,"  piebilda Patmalnieks, norādot, ka paredzēts vispārējs šādu staciju audits. Tas sāksies šogad pēc attiecīgu Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanas, kas varētu notikt līdz marta beigām.

KONTEKSTS:

TV3 raidījumā "Nekā personīga" vēstīja, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Raidījums atklājis vairākus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS "Sadales tīkls" testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par paaugstināto cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro OIK maksājumos nākamajos 10 gados. Pagaidām gan neviens no uzņēmumiem naudu vēl nesaņēma.

Pēc tam Ašeradens solīja pārbaudīt visas pagarinātās atļaujas elektrības ražošanai, ko valsts gatavojās iepirkt par paaugstinātu cenu. Savukārt Valsts policija ierosinājusi kriminālprocesu par iespējamu krāpniecību objektā SIA "Rīgas enerģija". Tikmēr "Rīgas enerģija" ar iesniegumu vērsusies Ģenerālprokuratūrā un policijā, lūdzot pārbaudīt “nelikumīgo un melīgo vēršanos pret “Rīgas enerģiju””.

Pēc skandāla ar OIK atļaujām no amata atkāpās AS "Sadales tīkls" valdes loceklis Rolands Lūsvers. "Sadales tīkls" līdz šim izbeidzis darba attiecības vēl ar vienu darbinieku, bet ar trim sākts darba tiesisko attiecību izbeigšanas process. Pieņemti lēmumi par dažādu disciplinārsodu piemērošanu darbiniekiem, kuri bija iesaistīti elektrostaciju pieņemšanas komisijās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt