Labrīt

Knutam Skujeniekam - 80: Guntars Godiņš un Skujenieka polifonija

Labrīt

Nadija Savčenko: Kara Donbasā risinājums jāmeklē ārpus Minskas vienošanās

Ministrija: Latvijā "PVN caurums" rūk, un cīņa ar nodokļu nemaksāšanu turpināsies

Ministrija: Latvijā «PVN caurums» rūk, un cīņa ar nodokļu nemaksāšanu turpināsies

Latvijā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nemaksāšanas vai izkrāpšanas apjomi rūk, un Finanšu ministrija (FM) šobrīd gatavo jaunas likumu normas, kas šādu nelikumīgu rīcību vēl vairāk iegrožos, norāda ministrija, komentējot Eiropas Komisijas (EK) pētījumu par PVN iekasēšanas apjomiem Eiropas Savienībā (ES).

Pētījumā bija secināts, ka tā saucamais "PVN caurums" Latvijā ir vairāk nekā pusmiljardu liels. Par "PVN caurumu" dēvē starpību starp reāli iekasējamiem PVN ieņēmumiem un tiem, ko valsts varētu iekasēt ideālā pasaulē. Secināts, ka ideālā pasaulē Latvijā no PVN varētu iekasēt par 23% vairāk līdzekļu.

FM Netiešo nodokļu departamenta Pievienotās vērtības nodokļu nodaļas vadītāja Sintija Ozola pievērš uzmanību, ka šajos statistikas datos gan Eiropā kopumā, gan Latvijā ir vērojamas arī pozitīvas tendences.

„Sākotnēji tie bija 170 miljardi eiro visā ES, tad šobrīd šis cipars ir samazinājies (..) Pētījumā [attiecībā uz 2014.gadu] tiek runāts par 160 miljardiem.

Arī attiecībā uz Latviju šie cipari ir samazinājušies. Ja pagājušajā gadā tika minēti 720 miljoni eiro, tad šajā pētījumā tā ir samazināta – par 2013. gadu 584 miljoni, savukārt par 2014.gadu – 547 miljoni eiro,” norāda Ozola.

Viņa vērtē, ka galvenokārt PVN plaisa ir samazinājusies iepriekš īstenoto pasākumu rezultātā. Ņemot vērā šobrīd uzsāktos pasākumus, cerams, tā turpinās samazināties arī nākotnē. „Latvija jau šobrīd veic pasākumus, lai apkarotu PVN krāpšanu: ir pieņēmusi likumus attiecībā uz reversās maksāšanas kārtības ieviešanu konkrētās nozarēs (..) Vēl jo vairāk, šobrīd tiek gatavoti likumprojekti, lai izskaustu PVN nemaksāšanu un izkrāpšanas iespējas,” saka Ozola.

EK pētījumā pusei ES dalībvalstu "PVN caurums" nepārsniedz 10,6%. Labāki rezultāti bijuši Zviedrijai, Luksemburgai un Somijai – attiecīgi 1,1%, 3,8% un 6,9%. Savukārt sliktākie rādītāji bijuši Rumānijā, Lietuvā un Maltā – tur ideālos apstākļos šajā nodoklī varētu iekasēt par attiecīgi 37,9%, 35,9% un 35,3% vairāk.

Tiesa, ne visās Eiropas Savienības (ES) valstīs šie dati tiek vērtēti viennozīmīgi, un, piemēram, Malta ir apstrīdējusi to, vai EK dati par to ir pietiekami objektīvi. Maltas finanšu ministrs Edvards Šikluna norāda, ka Maltas PVN plaisas apjoms galvenokārt ir pieaudzis tāpēc, ka ir mainīta tā aprēķina formula, nevis tāpēc, ka valstij būtu sācis veikties sliktāk ar nodokļu iekasēšanu.

„Mums par to ir nelielas domstarpības. Malta vēl divus gadus iepriekš bija starp labākajām valstīm, iekasējot vienu no augstākajiem pievienotās vērtības nodokļa apjomiem no potenciāli iespējamā. Un tad pēkšņi mūsu vērtējums būtiski kritās. Un kas notika? Vai mēs sākām iekasēt mazāk? Nē, patiesībā viņi vienkārši pārskatīja aprēķinu formulu,” kritisks bija Škiluna.

Tomēr pati EK uzsver, ka 2014. gada aplēses ir precīzākas nekā iepriekšējos gados, pateicoties uzlabotiem grāmatvedības datiem, ko sniedz ES dalībvalstis, saskaņā ar jauniem starptautiskajiem standartiem. Saskaņā ar šiem datiem, 18 dalībvalstis ir uzlabojušas rezultātus, savukārt astoņas dalībvalstis nav spējušas iekasēt vairāk PVN ieņēmumu nekā iepriekšējā gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti