Otrs iespējamais obligātā biopiejaukuma apmērs paredzēja 5%, kā tas jau ir šobrīd.
Ziņojumā arī ieteikts piemērot samazinātas akcīzes nodokļa likmes biodegvielas un fosilās degvielas maisījumiem. Ministrijas ieskatā tāpat būtu lietderīgi konkursos par sabiedriskā transporta pakalpojumiem dot priekšrocības biodegvielu izmantojošiem transportlīdzekļiem.
Biodegvielas asociācijas vadītājs Daumants Znatnajs aicināja sniegt atbalstu arī biodegvielas rūpnīcām, jo pēc subsīdiju likvidēšanas vairs strādā tikai viena ražotne. „Divus gadus ražojam bez jebkāda valsts atbalsta. „Bioventa” izmantoja savus holdinglīdzekļus. Bet holdinglocekļi arī saka: vairāk naudas nedosim, ja jūs nesākat ražot,” saka Znatnajs.
Savukārt ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (Reformu partija) noraida asociācijas viedokli un bilst, ka tieša subsidēšana nav turpināma. „Pirmkārt, mēs viņiem neticam. Otrkārt, viņu lietderība. Valdības jau iepriekš piecus, sešus gadus ir ieguldījušas gandrīz 70 miljonus latu.” Pavļuts piebilst, ka pat tik lieli valsts budžeta līdzekļi nav spējuši nozarei pašai nostāties uz savām kājām un gadu ilgās diskusijas ir kavējušas ieviest citus līdzekļus, kas palīdzētu nozarei attīstīties.
