“Mēs sagaidām, ka ZIB atbalstīs ilgtspējīgus uzņēmumus, kas saskaras ar krīzes izraisītām īslaicīgām likviditātes problēmām,” norādīja Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”).
“ZIB būtu jārod iespēja piešķirt aizdevumus finanšu starpniekiem, turpmākai mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanai, kā arī sniegt tiešu finansējumu lielākiem uzņēmumiem, kas piedzīvo lejupslīdi. Vienlīdz būtiski ir tas, lai banka pēc savas iniciatīvas meklētu grūtībās nonākušus uzņēmumus un palīdzētu tiem ierobežot pašreizējās krīzes radītās sekas. Bankai jāatbalsta dalībvalstu uzņēmumi visplašākajā mērogā, lai pārvarētu krīzi,” kopējai nostājai piekrīt Reirs.
ZIB dalībnieki ir Ziemeļvalstis un Baltijas valstis. Bankai ir divi pamatuzdevumi - finansēt projektus, kas uzlabo produktivitāti un aizsargā apkārtējo vidi dalībvalstīs. Banka var atbalstīt savus dalībniekus arī ekonomisko krīžu laikā. ZIB finanšu stāvoklis ir spēcīgs, ko apliecina tai piešķirtais visaugstākais kredītreitings.
Bankas standarta gada komercdarbības apjoms ir 3 - 4 miljardi eiro.
Bankas Direktoru valde apsvērs kreditēšanas apjomu palielinājumu, pamatojoties uz nepārtraukti aktualizēto informāciju Bankas riska vadības sistēmas un stabilas banku darbības prakses ietvaros.
KONTEKSTS:
Pasaulē izplatoties Covid-19, Pasaules Veselības organizācija atzina, ka saslimstība sasniegusi globālās pandēmijas līmeni. Daudzās pasaules valstīs ieviesti stingri ierobežojumi - atcelti masu pasākumi, slēgtas robežas, skolas un citas iestādes. Tas nopietni iedragāja ekonomiku un uzņēmējdarbību.
Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim. Šajā laika noteikti vairāki ierobežojumi un aizliegumi, kas iedragāja daudzu uzņēmumu darbību. Atbalstam uzņēmējiem un iedzīvotājiem valsts mobilizējusi līdzekļus nedaudz vairāk kā 2 miljardu eiro apmērā.
