“Ar mazu satraukumu gaidu, cik veiksmīgi izdosies īstenot nodokļu reformu. Viens ir nodokļu likmju izmaiņas, bet otrs – reālā administrēšana. Svarīgi, lai Valsts ieņēmumu dienests un citas valsts institūcijas un, no otras puses, uzņēmumu grāmatveži tiešām būtu gatavi un laikus saprastu, kādas ir izmaiņas un kas viņiem jādara praktiski,” atzina ministre.
Tāpēc līdz šī gada beigām plānota informatīvā kampaņa, organizējot seminārus un publicējot izmaiņas par nodokļu reformu.
Taču kopumā nākamā gada budžeta projektu Reizniece-Ozola vērtēja kā labu – tas turpināšot “reformu čempionu ceļu” un padarīšot mūs stiprākus un veselākus.
Trešdien, 11.oktobrī, finanšu ministre iesniedza Saeimā 2018.gada budžeta portfeli ar 28 pavadošo likumprojektu paketi, kā arī likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018.-2020.gadam. 2018.gada budžeta prioritāte ir veselības nozare, kuras finansējums pirmo reizi pārsniedz vienu miljardu eiro. Tas atspoguļosies lielākās algās un pacientu aprūpē . Liela vērība veltīta demogrāfijai, tai piešķirot 40 miljonus eiro, norādīja Reizniece-Ozola.
Iesniedzot budžeta projektu Saeimā, ministre pauda cerību, ka deputāti piedāvās savus priekšlikumus, kā to uzlabot, tajā pašā laikā turot solījumu neatgriezties pie “deputātu kvotām”.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība), saņemot budžeta portfeli, sacīja, ka šis ir veselības budžets, tajā pašā laikā tajā tiekot domāts par aizsardzības un arī demogrāfijas jautājumiem.
Ziņots, ka šonedēļ valdība lielā vienprātībā un gandrīz bez diskusijām akceptēja 2018. gada valsts budžeta likumprojektu. Atbilstoši valdības atbalstītajam likumprojektam, nākamgad valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi sasniegs 8,75 miljardus eiro, bet izdevumi – 8,95 miljardus eiro.
