Ekonomikas ministrija (EM) informējusi valdību, ka saskata riskus – mājsaimniecības, kas nekvalificēsies mājokļa pabalstam, varētu nonākt krīzē.
"Līdz ar to nepieciešams krīzes atbalsta risinājums – līdzīgi kā kovida laikā, neizvērtējot materiālo situāciju, bet [palīdzot] brīdī, kad rēķinu ir vairāk, nekā spēj samaksāt," sacīja Indriksone.
Kā piemēru viņa minēja mājsaimniecību ar trim automašīnām, kas nekvalificējas mājokļa pabalstam. Tiktu skatīti gan mājsaimniecību rēķini, gan iespējas tos apmaksāt.
"Tam [atbalstam] būtu jābūt mērķētam, jo ne visas mājsaimniecības spēs to [apkures rēķinus] samaksāt, un jāpalīdz tām, kam šie izdevumi ir būtiski kāpuši un nav iespējams norēķināties," sacīja ministre.
Tas varētu būt vienreizējs, mēneša vai sezonas krīzes atbalsts. Iespējamās izmaksas no valsts budžeta vēl nav skaidras.
"Pareizais veids būtu, ka pašvaldība vērtē savu tarifu, savas iespējas un savu iedzīvotāju maksātspēju," piebilda ministre.
KONTEKSTS:
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā vērojams būtisks energoresursu cenu kāpums.
Tuvojoties apkures sezonai, Latvijā apstiprināts atbalsts energocenu krīzē iedzīvotājiem – daļēja kompensācija apkurei, pensiju piemaksas, kā arī plašāks mājokļa pabalsts. Vienlaikus politiķi atzina – iespējams, nāksies lemt vēl par papildu atbalstu, tostarp uzņēmumiem konkurētspējas nodrošināšanai.
Valdību veidojošās partijas arī vienojās par atbalstu uzņēmumiem energocenu krīzē, kas varētu izmaksāt līdz 200 miljoniem eiro.
