Koalīcijas vienošanās palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitāti, kas būtībā palielinās nodokļa slogu tiem, kuri maksā lielākas algas, neguva LDDK atbalstu, un partnerus atkārtoti sauks pie diskusiju galda.
Meņģelsone pauda, ka pašreizējais piedāvājums nerisina problēmas, par kurām runāts, sākot nodokļa reformu, - neveicina ēnu ekonomikas samazināšanos un nodokļu maksātāju skaita palielināšanos.
Ar jauno nodokļu reformas ieviešanu motivācija palikt nodokļu sistēmā tiem, kuru ieņēmumi gadā pārsniedz 55 000 eiro, noteikti samazinātos, ja saglabājas arī pērn ieviestais solidaritātes nodoklis, norādīja Meņģelsone. Viņa pauda, ka ir svarīgi saprast, kādam nolūkam pastāv nodokļi, bet, ja solidaritātes nodoklis ir maksājums budžeta lāpīšanai, tas nav arguments.
Ja ar nodokļu sistēmu tiek pateikts, ka saņemt lielu algu ir slikti, tas ir slikts signāls darbadevējiem, un cilvēkiem zūd motivācija maksāt nodokļus, izteicās Meņģelsone. Valdībai tomēr ir jāsper solis, lai apturētu uzņēmēju aizplūšanu.
Viņa arī norādīja, ka mazo algu nodokļu slogam savukārt ir jābūt tuvu minimumam, un piedāvātais reformas variants nāk par labu mazo algu saņēmējiem. Bet “vai mēs tiešam gribam lepoties, ka mums ir zemo algu paradīze?” retoriski jautāja darbadevēju pārstāve, norādot, ka pašreizējais reformas variants ir zemo izmaksu un mazo algu veicinošs.
LDDK apsver iespēju savu atbalstu nodokļu reformai atjaunot tad, kad valdībai būs skaidrs plāns un termiņi par to, kā tiks risināta nevienlīdzība un apkarota ēnu ekonomika. Līdz tam LDDK būs piesardzīgi un savu atbalstu šobrīd vēl nepauž.
Valdība ar sociālajiem partneriem vēl ceturtdien, 29.jūnijā, turpinās sarunas par labāko risinājumu meklēšanu, lai atgūtu arī sociālo partneru atbalstu. Galvenie sarunu temati būs galīgais risinājums veselības nozares finansējuma rašanai, solidaritātes nodoklis, kā arī izvairīšanās no budžeta deficīta palielināšanas, Latvijas Radio norādīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība).
Ministre atzina, ka lielo algu saņēmējiem lielāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitāte tiešām nebūs tik pievilcīga kā tiem, kuru ienākumi ir mazāki. Viņa gan atgādināja, ka valdība ir uzticams partneris saviem sociālajiem partneriem un katra puse vēlētos realizēt savu ideālo plānu, bet galvenais tomēr ir nezaudēt reformas jēgu, kas šobrīd arī ir izdarīts. Galvenie reformas mērķi – konkurētspējas palielināšana un nevienlīdzības mazināšana - nekur neesot pazuduši, un valdība centīsies atgūt partneru atbalstu, pauda ministre.
Ministre arī atzina, ka konkurētspējas ziņā pēdējais reformas piedāvājums nozīmē, ka “mēs varbūt neizskatīsimies pārāk pievilcīgi Baltijas mērogā, bet, ja sabiedrībā ir pieprasījums pēc lielākas [nodokļa] progresivitātes, tad lēmumu pieņem vairākums”.
Koalīcijas partneri ir vienojušies par galvenajām lietām, un tālāk šos jautājumus vajadzētu raiti izskatīt arī Saeimā, norādīja Reizniece-Ozola.
Meņģelsone sacīja, ka LDDK reformu turpmāk varētu atbalstīt, ja būs skaidra sasaiste starp nodokļu nomaksu un veselības aprūpi un ekonomikas izaugsmes veicināšana.
Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) pagaidām nepauž atbalstu nodokļu reformai līdz brīdim, kad būs skaidrība par veselības nozares finansēšanas avotiem, konkrēti grafiki un plāni, kā arī skaidrība par pedagogu atalgojuma palielināšanas grafikiem, LTV raidījumā „Rīta Panorāma” norādīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Muhlinkins.
Viņš piebilda, ka arodbiedrības vēlas redzēt konkrētu apstiprinātu grafiku, kā finansējums veselības aprūpes nozarei 2020.gadā sasniegs 4% no iekšzemes kopprodukta.
LABS pārstāvis arī atzina, ka pēdējais piedāvājums mazinās pozitīvu efektu, ko darbinieki iepriekš sagaidīja no reformas, un arodbiedrības vēlas redzēt precīzas aplēses, ko cilvēki iegūs. Kamēr valdība nepiedāvās detalizētus plānus un grafikus, LBAS savu atbalstu nesola.
Jau ziņots, ka uzņēmēju pārstāvji ir pauduši sašutumu par valdības pēkšņo un vienpusējo lēmumu ieviest lielāku iedzīvotāju ienākumu nodokļa progresivitāti, kas būtībā palielinās nodokļa slogu tiem, kas maksā lielākas algas. Tā esot iepriekšējo solījumu neturēšana
