Eiropas Komisija seko līdzi tam, kā Latvija strādā pie gāzes tirgus atvēršanas. Ministre domā, ka, redzot progresu šajā jomā, EK pārkāpumu procedūru nesāks.
Termiņi tirgus atvēršanai ir saspringti, bet reāli, atzina Reizniece-Ozola. Viņa pārliecināta – ja grib strādāt pie šī jautājuma, tad noteikti iecerēto var izdarīt laikā, kā arī bez tiesvedībām un pārkāpumu procedūrām.
Ministre arī piebilda – protams, ka monopola uzņēmums nevēlas tirgus liberalizāciju. Tomēr Latvijai šis solis ir būtisks, jo pašlaik par gāzi maksājam vienu no augstākajām cenām Eiropā – par 10% dārgāk, nekā to var iegādāties biržā.
Savukārt par “Nord stream 2” ieceri ministre bija kritiska, sakot, ka tas neliecina par vēlmi būt solidāriem Eiropā. Solidaritātes princips tiek izvilkts, piemēram, bēgļu sadales jautājumā, vienlaikus citos jautājumos tas aizmirsts, norādīja Reizniece-Ozola.
Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien, 22.oktobrī, pirmajā lasījumā akceptēja grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz principus dabasgāzes tirgus atvēršanai no 2017.gada 3.aprīļa, kā arī uzņēmuma AS "Latvijas gāze" sadalīšanas nosacījumus.
Likuma grozījumi paredz gāzes pārvades un uzglabāšanas nodalīšanu no dabasgāzes tirdzniecības. Tā paliktu "Latvijas gāzes" pārziņā. Savukārt gāzes pārvades aktīvus un Inčukalna dabasgāzes glabāšanas krātuvi plānots nodot no "Latvijas gāzes" neatkarīgas sabiedrības pārziņā.
"Latvijas gāze" gan uzskata, ka iecerētais uzņēmuma sadalīšanas termiņš esot pārāk īss un var izraisīt asas domstarpības ar "Latvijas gāzes" akcionāriem.
Tikmēr Eiropas Komisija mudina Latviju pasteigties ar gāzes tirgus atvēršanu.
