Sadaļas Sadaļas

Minimālo ienākumu sliekšņus plāno paaugstināt no 2023. gada

Valdība sēdē otrdien, 14. septembrī, izskatīja plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai laikā no 2022. līdz 2024. gadam. Tas paredz pēc laika ik gadu palielināt garantēto minimālo ienākumu un pārskatīt metodiku tā aprēķināšanai. 

Labklājības ministrijas (LM) izstrādātajam plānam jāpilda Satversmes tiesas iepriekš paustās norādes par minimālo ienākumu atbalsta pārskatīšanu un kritēriju maiņu un ienākumu nevienlīdzības mazināšanu valsts ekonomikas attīstības rezultātā. Ņemot vērā nodokļu, pensiju un pabalstu sistēmas pārdales zemo ietekmi, Latvijā joprojām saglabājas viens no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības rādītājiem Eiropas Savienībā (ES).

Pārresoru koordinācijas centra sagatavotajā "Nacionālās attīstības plānā no 2021. līdz 2027. gadam" norādīts, ka tādēļ nabadzības un ienākumu nevienlīdzības mazināšana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem plānošanas periodā.

Tāpēc plāns paredz no 2023. gada 1. janvāra ik gadu palielināt minimālos ienākumu sliekšņus.

Tāpat paredzēts jau no nākamā gada noteikt valsts līdzfinansējumu pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta nodrošināšanai.

LM informēja, ka dokuments paredz no 2022. gada noteikt valsts līdzfinansējumu 30%  apmērā pašvaldībām pamata sociālās palīdzības pabalstu apmērā – garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta – nodrošināšanai. Šo jautājumu nolemts skatīt diskusijās par nākamā gada valsts budžetu.

Minimālo ienākumu sliekšņus plāno paaugstināt no 2023. gadaJānis Kincis/Latvijas Radio

Pašlaik garantētā minimālā ienākuma slieksnis ir 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. 2023. gadā to plānots palielināt līdz 122 eiro, bet 2024. gadā – līdz 127. Savukārt trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni paredzēts 2023. gadā celt no 272 eiro līdz 305 eiro, bet gadu vēlāk – līdz 318 eiro. Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni aiznākamajā gadā paredzēts celt no 436 līdz 489 eiro aiznākamgad, bet 2024. gadā – līdz 508 eiro.

Lēsts, ka 2019. gadā Latvijā bija 41 500 trūcīgo personu, bet pērn – gandrīz 37 500 trūcīgo. Šogad trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir paaugstināts un ir vidēji 231 eiro. Ņemot vērā trūcīgas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa palielinājumu, prognozēts, ka šajā gadā Latvijā par trūcīgām uzskatāmas jau 64 439 personas. No aiznākamā gada, paaugstinot trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni, par trūcīgiem uzskatāmu iedzīvotāju skaits turpinās pieaugt, taču vienlaikus augs arī minimālā pabalsta apjoms.

Savukārt dzīvokļa pabalstu 2019. gadā saņēma gandrīz 71 000, pērn – gandrīz 65 000 trūcīgo un maznodrošināto. Šogad, ņemot vērā izmaiņas normatīvajos aktos no 1. jūlija, mājokļa pabalsta saņēmēju skaits prognozēts ap 64 500, katram saņemot 450 eiro gadā. Nākamgad šī maksājuma saņēmēju skaita sarukumu prognozē par 11,4%, bet aiznākamgad līdz ar paaugstinātu garantētā minimālā ienākuma slieksni tā saņēmēju un arī mājokļa pabalsta saņēmēju skaits pārsniegs jau 72 000, bet vēl gadu vēlāk – 75 000.

LM piedāvātie minimālā ienākumu sliekšņa paaugstināšanas aprēķini veikti, pamatojoties uz Finanšu ministrijas bruto darba samaksas pieauguma prognozēm līdz 2024. gadam. Tie paredz, ka šogad bruto darba samaksa augs par 4%, savukārt turpmākajos trīs gados paredzams ikgadējs 5% pieaugums.

Domnīcas "Providus" pētnieks ekonomiskās nevienlīdzības jomā Andris Šuvajevs LM izstrādāto divu gadu plānu sauc par beidzot radītu rīcības dokumentu, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību,

jo mērķis to darīt ir bijis daudzus gadus, taču konkrēta rīcība nav sekojusi. Tam pievērsties likuši Tiesībsarga biroja, Valsts kontroles un visbeidzot Satversmes tiesas lēmumi, ar ko pateikts, ka cilvēku vajadzības nemaz nav apzinātas, tāpēc arī atbalsta pasākumi nav mērķtiecīgi. Pētnieks Šuvajevs uzskata, ka izstrādātais plāns būs starts, lai pieķertos nevienlīdzības mazināšanai. 

Domnīcas "Providus" pētnieks ekonomiskās nevienlīdzības jomā Andris ŠuvajevsEdgars Kupčs

"Šajā gadījumā Labklājības ministrijas iniciatīva ir apsveicama, jo mērķis ir ieviest vismaz konkrēta veida metodoloģiju, konkrētu principu, pēc kura varētu mērķtiecīgi uzlabot sociālo politiku un nodrošināt, ka šis materiālais un monetārais atbalsts un pabalstu apmērs ir kaut kādā ziņā vismaz sistematizēts (..),” teica Šuvajevs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt