Dienas notikumu apskats

Igaunija uzsāk savu pirmo ES prezidentūru

Dienas notikumu apskats

Latvija gatavojas tiesāties ar EK par krabju zvejniekiem nodarītajiem zaudējumiem

Progresīvā nodokļa augstākā likme būs 33,5%

Minimālo algu varētu palielināt pakāpeniski - 2019.gadā līdz 430 eiro

Minimālo algu līdz 430 eiro Latvijā varētu palielināt pakāpeniski nākamo divu gadu laikā, nevis jau 2018.gadā, kā bija plānots iepriekš, nolēma koalīcijas padome. Tikmēr progresīvā iedzīvotāja ienākuma nodokļa (IIN) augstākā likme, ar kuru apliks ienākumus virs 55 tūkstošiem eiro gadā, būs 33,5%.

Tāpat koalīcijas politiķi vienojušies, ka minimālās mēnešalgas apmērs ir jāceļ pakāpeniski – nākamgad tas varētu sasniegt 410 eiro, bet 2019. gadā – 430 eiro. Pašlaik minimālā alga ir 380 eiro.

Šāds ierosinājums izteikts, lai minimālās algas celšanas tempu pielīdzinātu to algu palielināšanai, kas ir tikai nedaudz lielākas.  Šo jautājumu valdība vēl pārrunās ar sociālajiem partneriem.

Tāpat, atkārtoti izvērtējot Finanšu ministrijas piedāvājumu par progresīvā iedzīvotāja ienākuma nodokļa ieviešanu, valdību veidojošo partiju politiķi vienojušies, ka augstākā nodokļa likme būs 33,5%. Ar šādu likmi tiks aplikti ienākumi virs 55 tūkstošiem eiro gadā.

“Princips, ka summa, kas tiek rēķināta 10,5% sociālajām iemaksām, un 23% summēsies. Savukārt to, ko maksāja darba devējs, 6% aizies otrajam pensiju līmenim,” komentē Nacionālās apvienības politiķis Imants Parādnieks.

Vēl 4% no lielo algu saņēmēju nomaksātā nodokļa plānots novirzīt trešajam pensiju līmenim. “Lai būtu lielāka motivācija šīs iemaksas veikt,” skaidrojot šāda lēmuma iemeslus, sacīja Parādnieks.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) gan atzīst – šāds risinājums lielo algu saņēmējus var mudināt ienākumus pārformēt par dividendēm, kam būtu likme 20% apmērā: “Protams, viens no nodokļu reformas uzdevumiem bija izlīdzināt darbaspēka likmes ar kapitāla nodokļa likmēm, lai nebūtu efekta, ka nemaksā sev atalgojumu, bet izmanto citas formas, piemēram kapitāla dividendēs. Te tas efekts mazinās, par ko esmu informējusi arī koalīcijas partnerus, taču tā ir politiskā vienošanās.”

Atšķirībā no līdzšinējās kārtības, kad 80% iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu nonāk pašvaldību budžetos, lielo algu saņēmēju samaksātais nodoklis nonāks nevis vietvaru budžetos, bet gan sociālajā budžetā.

Vienlaikus 13,59% no lielo algu saņēmēju sociālajām iemaksām tiks novirzīts zemo pensiju palielināšanai. “Labāk ir solidāri maksāt sociālajā budžetā, palīdzot segt pensijas, vienlaikus ļaujot darba devējiem 4% iemaksāt trešajā pensiju līmenī, ir lielāka viņu ieinteresētība un lielāka konkurētspēja,” pamato valdības vadītājs Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība).

Ienākumiem līdz 20 000 eiro gadā IIN likme būs 20%, no 20 001 eiro līdz 55 000 eiro – 23%.

Koalīcija cer nodokļu reformu iesniegt Saeimā jau 13.jūlijā. Pirmajā lasījumā to plānots apstiprināt 17.jūlijā, bet 21.jūlijā reformu iecerēts apstiprināt galīgajā lasījumā.

Jau ziņots, ka sākotnēji nodokļu reforma paredzēja arī atteikties no pērn ieviestā un uzņēmēju asi kritizēto solidaritātes nodokli. Taču vēlāk, meklējot iespējas palielināt finansējumu veselības aprūpei un dramatiski neaudzēt budžeta deficītu, piedāvāts šo nodokli tomēr saglabāt. Neapmierinātību ar to pauda uzņēmēju un darba dēvēju organizācijas, norādot, ka šīs nodoklis ir ieviests tikai, lai lāpītu budžeta caurumu, un tas nav arguments, turklāt tādā gadījumā nodokļu reforma nemotivē maksāt lielas algas legāli.  

Pašlaik solidaritātes nodokli iekasē no lielajām algām un tā likme ir vienāda ar sociālā nodokļa likmi – 34,09%, taču šie ieņēmumi nonāk nevis valsts sociālās apdrošināšanas budžetā, bet gan valsts pamatbudžetā, līdz ar to šī nodokļa maksātāji nesaņem lielāku sociālo apdrošināšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti