Apģērbu ražošanas uzņēmums SIA “Nemo” nodarbina 250 darbinieku un to skaitā ir arī 40 šuvējas uzņēmuma Gulbenes filiālē, kurām pērn atkal tika dota iespēja strādāt savā profesijā pēc vācu šūšanas uzņēmuma bankrotēšanas.
Pēdējo gadu laikā uzņēmums darbojies ar nelielu peļņu, domājot arī par darba efektivitātes palielināšanu. Taču plānotās nodokļu reformas palielināt minimālās darba algas likmi no 380 uz 430 eiro krietni ierobežos uzņēmuma konkurētspējas attīstību, jo papildu izmaksas algu palielināšanā sasniegs teju 200 000 eiro.
“Pēkšņi mums ir jāatrod 190 tūkstoši, tas ir teju neiespējami. Taču mums nav variantu. Mums par labu spēlē tas, ka ir milzīgs pieprasījums. Pieprasījums ir palielinājies dubultā. Es esmu paziņojusi saviem klientiem par cenu palielināšanu,” neslēpj SIA “Nemo” īpašniece Inga Zemdega-Grāpe.
Produkcijas cenu kāpumu uzņēmuma vadītāja saredz kā izdzīvošanas risinājumu, tomēr ar zināmu risku, ka, iespējams, klienti no tik augstas cenas var arī atteikties. Uzņēmumā skaidro, ka ar minimālās algas palielināšanu par 50 eiro saražoto apģērbu cena pieaugs par 13%, un tas ir trīs reizes vairāk nekā tad, ja minimālā alga tiktu palielināta pakāpeniski. “Es riskēju. Es ceļu cenas, bet, vai man būs pasūtījumi, to es redzēšu tikai nākamgad. Tad, ja nebūs pasūtījumu, protams, ka tas ietekmēs visu rūpniecību. Vienkārši nebūs pasūtījumu, vienkārši klients aizies prom no Latvijas,” atzīst Zemdega-Grāpe.
Arī pašvaldības budžetā nāksies meklēt papildu līdzekļus, lai samaksātu algas pēc jaunās nodokļu reformas likmes. Turklāt Gulbenes novada priekšsēdētājs prognozē, ka uzņēmēji izvēlēsies sev izdevīgākas algu samaksas formas, līdz ar to nepiepildīsies plānotie valsts budžeta ieņēmumi. “Uzņēmējiem šis būs liels izaicinājums, jo 50 eiro minimālās algas palielinājums ir būtisks vienā piegājienā. Es domāju, ka daļa uzņēmēju, kuri būs nodarbinājuši darbiniekus varbūt sezonāli noteikti izvēlēsies stundas tarifa likmes samaksu, un es domāju, ka šeit ieguvums nodokļu ziņā būs krietni mazāks valstij,” saka Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andris Vējiņš.
Gulbenes novada domes vadītājs ir arī Reģionālās attīstības centru apvienības pārstāvis. Apvienība jau sagatavojusi priekšlikumu valdībai noteikt nodokļu reformas radīto zaudējumu kompensāciju pašvaldībām 100% apmērā.
Vasarā piedāvājot celt minimālo algu, Labklājības ministrija pauda, ka līdz ar minimālās algas paaugstinājumu, būs mazināts nodokļu slogs un tā ietekme uz darbaspēka izmaksu pieaugumu. Valdība iecerējusi, ka minimālā mēneša alga 430 eiro apmērā paliks trīs gadus. Tiesa, jau drīz pēc tam izskanēja, ka nodokļu slogs patiesībā uzliek lielāku slogu uzņēmumiem, mazinot gan no sloga to īpašniekus. Tomēr tieši uzņēmumu konkurētspējas stiprināšana līdztekus ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un papildus ieņēmumu gūšanai valsts budžetā bija viens no nodokļu reformas mērķiem, kuru bija izvirzījusi finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība).
