Minimālās algas celšana: darbiniekam «uz rokas» vēl 50 eiro, darba devējam – papildu slogs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Runga ar diviem galiem un neīstais brīdis – šādi minimālās algas palielināšanu no nākamā gada līdz 500 eiro vērtēja aptaujātie uzņēmēji un ekonomikas eksperti. Labklājības ministrijas (LM) aprēķini liecina, ka darbinieks, kuram darba alga no 430 eiro mēnesī palielināsies līdz 500 eiro mēnesī, "uz rokas" iegūs par aptuveni 50 eiro mēnesī vairāk.

ĪSUMĀ:

  • Minimālās algas celšana galvenokārt skars mazo algu saņēmējus.
  • Latvijā minimālo algu vai mazāk saņem apmēram 20% nodarbināto.
  • Ceļot minimālo algu par 70 eiro, darba ņēmējs iegūs ap 50 eiro "uz rokas".
  • Savukārt darba devējam tās būs papildu izmaksas.
  • "Citro" pārstāvis: Ekonomiskā situācija pašlaik uzņēmumiem nav labvēlīga.
  • "G4S Latvia" vadītājs kritizē arī minimālo sociālo iemaksu ieviešanu.
  • LU pētniece: Krīzes laikā pieņemt šādus lēmumus ir netālredzīgi.
  • Minimālās algas celšana – runga ar diviem galiem, atzina LU pētniece.
  • LM: svarīgi, lai minimālā alga augtu līdztekus vidējai algai valstī.

Minimālās algas celšana: darbiniekam «uz rokas» vēl 50 eiro, darba devējam – papildu slogs
00:00 / 06:03
Lejuplādēt
Patlaban Latvijā minimālo algu vai mazāk par to saņem apmēram 20% darbinieku, un lauvas tiesa no tiem strādā privātajā sektorā. Kā gaidāmās izmaiņas attiecībā uz minimālās algas kāpumu vērtē uzņēmēji, un kādus zemūdens akmeņus tie saskata?

 

Plāns palielināt minimālo algu Latvijā galvenokārt skar mazo algu saņēmējus un uzņēmumus, kuros ir nodarbināti cilvēki, kuri saņem minimālo algu vai mazāk par to. Darba ņēmējs iegūst apmēram 50 eiro uz rokas, bet darba devējam tās būs papildu izmaksas.

Attēlā Imants Kelmers
Attēlā Imants Kelmers

Mazumtirdzniecības tīkla "Citro" pārstāvis Imants Kelmers uzsvēra, ka Covid-19 dēļ liela daļa uzņēmumu cīnās par izdzīvošanu.

"Lai varētu nodrošināt apgrozījumu, lūdz dīkstāves pabalstus. Šobrīd, pieņemot šo lēmumu, uzliekot no 1. janvāra maksāt minimālo algu 500 eiro apmērā līdzšinējo 430 eiro vietā, – tas nozīmē, ka uz katru algu nāk papildus klāt 80 eiro, kas jāmaksā uzņēmējam.

Tas ir liels slogs, un  – vai šobrīd ir labākais brīdis, jo ekonomiskā situācija nav labvēlīga," sacīja Kelmers.

Piemērs:

Ja minimālā alga līdz šim bija 430 eiro, no kuriem daļa tiek samaksāta valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās (VSAOI) jeb sevis nodrošināšanai – pensijai, bērna kopšanas pabalstam, bezdarbnieka pabalstam un citām nākotnes apdrošināšanas izmaksām – un daļa tiek iemaksāta iedzīvotāju ienākuma nodoklī, ar ko tiek darbinātas pašvaldības, tad darbiniekam "uz rokas" paliek aptuveni 360 eiro. Palielinot minimālo algu līdz 500 eiro, darbinieka ienākumi "uz rokas" kļūst lielāki – tie būtu nedaudz virs 420 eiro.

Avots: Finanšu ministrija

"Citro" darbinieki saņem virs minimālās algas, līdz ar to šim lēmumam nav tiešas ietekmes. Tomēr pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā 143 000 cilvēku strādā un saņem minimālo algu vai pat mazāk. Lauvas tiesa no viņiem strādā privātajā sektorā. Kelmers pieļāva, ka pārsvarā šie ir mazo uzņēmumu darbinieki, kuri jau tāpat cīnās par izdzīvošanu, un šis papildu slogs var nenest vēlamo rezultātu.

 

"Palielinājums ir par 18–19% no 430 uz 500. Beigu beigās uzņēmējs var nolemt, ka viņam ir grūti to samaksāt un finanses nosegt, un beigās darba ņēmējs pat arī neiegūst, jo uzņēmumam nav tādu līdzekļu. Viņš nevar tā brīvi naudu aizņemties, jo katra aizņemšanās maksā naudu. Valsts iestādēm to droši vien ir vieglāk risināt: pieņem lēmumu, ka jāmaksā vairāk, un to arī samaksā," sprieda uzņēmējs.

Faktu, ka minimālā alga ir jāceļ, bet ne šobrīd, kad ekonomika Covid-19 ietekmē sabremzējas, akcentē arī apsardzes jomā strādājošā uzņēmuma AS "G4S Latvia" valdes priekšsēdētājs Edgars Zālītis. Viņš vērsa uzmanību uz vēl kādu zemūdens akmeni.

Edgars Zālītis, AS G4S Latvia valdes priekšsēdētājs
Edgars Zālītis, AS G4S Latvia valdes priekšsēdētājs

"Es izvēlēšos varbūt pašu ekstremālāko gadījumu. Mūsu klients ir Valsts ieņēmumu dienests (VID). Jā, viss kārtībā, konkurss vinnēts. Un tiešām tiek ņemts vērā, ka konkursā piedalās kompānijas, kas maksā nodokļus. Bet šajā līgumā, kas mums ir ar VID, nav paredzēta cenu izmaiņa, ja izmainās minimālā alga. Tas mums kā kompānijai ir stipri liels peļņas samazinājums vai pat zaudējums.

Nav kompensējošā mehānisma, un minimālās algas palielināšana paliek uz uzņēmēja pleciem," sacīja Zālītis.

"G4S Latvia" ir nodarbināti vairāk nekā 1200 darbinieku. Lielākā daļa strādā summāro darba laiku. Zālītis kā absurdu uzsvēra minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu 170 eiro apmērā, kas par darbinieku būs jāveic no nākamā gada.

“Ja es skatos uz tūkstoš darbiniekiem, kas mums saņem summāro darba laiku uzskaitē, tad vairāk nekā 300 darbinieki dažādu iemeslu dēļ nenostrādā pilno slodzi. Piemēram, 76 stundas un tā tālāk. Jā, viņam ir iespējas, bet viņa izvēle ir nestrādāt. Šī ir liela dziļumbumba. Redzēsim, kādas detaļas un nianses būs, bet, ja tu esi legāli strādājošs uzņēmums, tad ir ļoti sarežģīta situācija," vērtēja "G4S Latvia" valdes priekšsēdētājs.

Faktu, ka minimālās sociālas iemaksas uzņēmējiem radīs lielu slogu, akcentē arī Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte lektore, pētniece Līga Leitāne. Visbūtiskāk tas, viņasprāt, skars reģionus.

"Tiešām reāli cilvēki strādā 0,1; 0,2; 0,3 slodzīti un tiešām ir ļoti laimīgi, ka var nopelnīt – kaut arī mazāk nekā minimālo algu.

Darba devējam būs jādomā ne tikai par to, kā darbiniekus nodrošināt un maksāt minimālo algu, bet ļoti nopietni būs jādomā par tiem darbiem, kur cilvēks nebūs nepieciešams uz pilnu slodzi. Un, ja cilvēkam pa visiem darbiem nesanāk kopā minimālā alga, tad darba devējam būs jāpiemaksā šīs sociālās iemaksas," lēsa LU pētniece.

Viņasprāt, krīzes laikā pieņemt šādus lēmumus ir netālredzīgi, jo, iespējams, uzņēmēji optimizēs izmaksas un, piemēram, trīs darbinieku vietā nodarbinās tikai divus. Pētniece atzina, ka minimālās algas celšanas jautājums ir kā runga ar diviem galiem, jo ir arī ieguvēji – darbinieki, kuriem papildu  līdzekļi pie tās dzīves dārdzības, kāda ir Latvijā, noderēs.

Savukārt LM Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis uzsvēra, ka

pēdējo reizi minimālā alga tika paaugstināta pirms trīs gadiem un bija pēdējais brīdis atkal spert šo soli.

Turklāt ir svarīgi, lai minimālā alga valstī augtu līdzi vidējās algas līmenim, kas patlaban ir vairāk nekā 1000 eiro.

"Mēs nākamajā gadā no Labklājības ministrijas plānojam piedāvāt pārskatīt šo sistēmu un vienoties, kuri ir tie rādītāji, kam varētu minimālo algu piesaistīt, lai tā būtu adekvāta, pamatota, racionāla, un  lai nebūtu tā, ka tikai reizi trīs gados to pārskata. Vispārējā starptautiskā prakse ir tāda, ka minimālai algai ir jābūt 45%–50% apmērā no vidējās algas valstī," klāstīja Lipskis.

Viņš teica, ir jārēķinās, ka būs jāpaceļ algas arī tiem, kas jau šobrīd saņem ap 500 eiro mēnesī, lai neveidotos situācija, ka cilvēki ar labākām kvalifikācijām un prasmēm saņem minimālo algu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti