Saeimas komisija jau iepriekš atbalstīja ieceri veidot īpašu finanšu pakalpojumu nodrošinājuma fondu. Kā skaidroja Šadurskis, bankas fondā solidāri veiktu iemaksas, kuras varētu izmantot, lai līdzfinansētu banku pakalpojumu sniegšanu vietās, ko bankas uzskata par nerentablām.
Tāpat varētu noteikt minimālo finanšu pakalpojumu grozu. To veidojot, varētu ņemt vērā gan attālumu, iedzīvotāju skaitu, arī klientu daudzumu un finanšu un saimniecisko aktivitāti katrā no apdzīvotajām vietām, skaidroja politiķis.
Šo ieceri atbalsta arī valsts akciju sabiedrības „Latvijas pasts” valdes priekšsēdētājs Arnis Salnājs. Viņš norāda – ja izdosies par šo iniciatīvu vienoties gan valstij, gan bankām, tad būtiski būs tas, ka „būs zināmi spēles noteikumi”, tostarp, kāda sadarbība ir vajadzīga un kādi pakalpojumi būtu jānodrošina.
Salnājs pārliecināts, ka sadarbībai ir ļoti plašas iespējas un ir arī iespējams izstrādāt dažādus modeļus. Tostarp banku pakalpojumiem mazāk apdzīvotās varētu izmantot pasta infrastruktūru.
Tikmēr Latvijas komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis norāda uz šādas ieceres finansēšanu: vai par to maksās visi iedzīvotāji caur valsts budžetu, vai arī banku klienti. Tas esot saistīts arī ar valsts kopējo konkurētspēju. Bičevskis uzskata, ka, meklējot risinājumus, šai problēmai būtu jākoncentrējas uz inovatīviem veidiem, kā sniegt pakalpojumu, ne tikai bankomātiem un klientu apkalpošanas centriem.