Miljonus parādā esoša uzņēmuma pārstāvis plāno jaunu riepu pārstrādes vietu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Uzņēmums „Eko Recycling” iecerējis Rīgā, Ganību dambī 31/Uriekstes ielā 4a, izveidot jaunu riepu pārstrādes vietu. Par šo ideju šajā nedēļa vairākas stundas diskutēja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputāti. Iznākums uzņēmējam negatīvs – deputātu vairākumam atturoties, atkritumu pārstrādātājam "Eko Recycling" liegta iespēja veidot riepu pārstrādes laukumu. Deputātus bažīgus darījis fakts, ka uzņēmuma „Eko Recycling” vadītājs Marks Baltkalns ir bijis viens no īpašniekiem uzņēmumam, kuru Valsts vides dienests iepriekš sodījis ar teju 13 miljonu eiro lielu soda naudu par pārmērīgi liela apjoma riepu uzglabāšanu uzņēmuma teritorijā.

Miljonus parādā esoša uzņēmuma pārstāvis plāno jaunu riepu pārstrādes vietu
00:00 / 06:52
Lejuplādēt

Uzņēmējs Marks Baltkalns iecerējis Rīgā, Uriekstes ielā, izbūvēt riepu pārstrādes centru. Uzņēmuma iesniegumā Rīgas domei teikts, ka jaunajā nolietoto riepu reģenerācijas vietā plānots veikt visu veidu nolietoto riepu – automašīnu, industriālās tehnikas, meža un agrotehnikas, kā arī ekskavatoru un iekrāvēju tehnikas riepu - priekšapstrādi, proti, riepu sagriešanu mazākos gabalos. Tāpat uzņēmums iecerējis veikt vieglo automašīnu riepu presēšanu. SIA „Eko Recycling” plānojis priekšapstrādi veikt 10 000 tonnām riepu gadā.

Par šo jautājumu Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja sprieda jau 19. februārī. Toreiz deputātus bažīgus darīja jautājums, kā uzņēmums var apliecināt, ka šajā vietā laika gaitā neizveidosies neapstrādātu un neapsaimniekotu riepu kalni. Bažas radīja uzņēmēja iepriekšējā darbība. Marks Baltkanls bijis viens no SIA „Riepu bloki” īpašniekiem. Šim uzņēmumam Starta ielā divās adresēs bija uzkrātas vairākas tonnas riepu. Valsts vides dienests uzņēmumam par apjomīgajiem pārkāpumiem 2017. gada septembrī piemēroja teju 13 miljonu eiro lielu soda naudu. Rezultātā „Riepu bloki” pieteica maksātnespēju. Marks Baltkalns gan savu pagātnes darbību biznesā nesaista ar jaunajiem plāniem, viņš norāda, ka plānotajā riepu reģenerācijas centrā tiktu apstrādātas arī riepas, kas šobrīd atrodas bēdīgi slavenajā Starta ielas riepu kalnā. Tur pašlaik ir aptuveni 2000 tonnas riepu.

''Īstenībā es varbūt ne īpaši negatīvi ņemtu šo Starta ielu. Jā, ir apjoms, bet tas ir izdarāms un paceļams jautājums ilgākā laika periodā. Starta iela ir maziņš momentiņš šajā nolietoto riepu sfērā, jo nolietotās riepas pietiekoši lielos apjomos ir Latvijā un arī Baltijā – no Lietuvas, Igaunijas un citām valstīm. Starta iela ir process visā kopējā procesā. Bet viennozīmīgi - arī citas riepas, kas ir uzkrājušās daudzkur, arī ar tām ir plānots darboties un veikt priekšapstrādi,'' klāsta Baltkalns.

Baltkalna plāns paredz pēc riepu priekšapstrādes kraut tās konteineros un pa jūras ceļu nogādāt austrumu valstīs, galvenokārt, Indijā, kur tās tiktu pārstrādātas dažādās lietās.

Indijā esot vairāki sadarbības partneri un līgumi. Tos gan deputātiem un Valsts vides dienesta pārstāvjiem Baltkalns uzrādīt nevarēja, solot tos deputātiem iesniegt vēlāk. Tas vēl bažīgākus darīja deputātus. Uzņēmējam tika uzdoti arī jautājumi par sadarbības partneru, ja pat tādi esot, noturību. Proti, vides dienestu un deputātus uztrauca tas, ka Indija potenciāli varētu atteikties no riepu pieņemšanas un tad varētu rasties milzīgi riepukalni. Paziņojumu, ka šāda veida lietas savā valstī vairs nepieņems, jau ir izteikusi Ķīna. Baltkalns gan šo par problēmu neuzskata:

''Redziet, ja mēs tā domājam, tad mēs vispār nevaram strādāt. Dotajā brīdī nav nekādu signālu no Indijas sadarbības partneriem, ka viņiem šāds materiāls nebūtu vajadzīgs. „Eko Recycling” ir aptuveni 10 sadarbības partneri, kuriem ir ļoti lielas kapacitātes dažādu riepu pārstrādē. Viennozīmīgi nedomāju par to, ka varētu kaut kas tuvāko gadu laikā krasi mainīties. Jā, ir Indija aizliegusi importu dažādiem plastmasas atkritumiem, kas ir globāla problēma, bet par riepām šādas sarunas un informāciju neesmu saņēmis.''

Vēl Valsts vides dienests vēlējās redzēt konkrētus līgumus, saprast, ka tas viss notiek. Šādi līgumi ir un tiks iesniegti?

''Tādi līgumi ir, un tie arī tiks iesniegti gan vides dienestam, gan komitejai. Gan līgumi, gan arī konkrēto Indijas pārstrādes rūpnīcu atļaujas, kur norādīti gan apjomi, gan termiņi. Iespēju robežās es šo informāciju sniegšu,'' sola Baltkalns.

Uzņēmēja argumenti nepārliecināja arī Valsts vides dienestu. Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktora vietnieks Elmārs Jasinskis norāda -

īpašu uzmanību prasa fakts, ka uzņēmējs bijis saistīts ar jau sodīto SIA „Riepu bloki”, tāpat dienestu nepārliecināja uzņēmēja paustais, ka galvenā komunikācija un norunas notiekot saziņas lietotnē „Whatsapp”.

''Mēs ar šo Starta ielu [darbojamies] no 2017., 2018. gada. Jāpieliek punkts 2019. gadā. Nemaz tik raiti tur viss nenotiek. Tāpēc arī ir bažas. Mūs kā iestādi interesē konkrēti līgumi, kuri ir atrunāti. Šī saruna, kas bija – „mēs nosūtām „Whatsappā”” jā, es varu nosūtīt „Whatsappā” kādu ziņu par daudzumiem, bet ilgtermiņa ir [jābūt] oficiāli noslēgtiem līgumiem, tiem jābūt parakstītiem no abām pusēm un jābūt atrunātām procedūrām, ja kaut kas notiek. Tas nav tā:  šodien aiziešu uz veikalu – gribēšu, nopirkšu saldējumu, negribēšu, nepirkšu,'' saka Jasinskis.

Viņš atzīmē, ka šī situācija jāskata atšķirīgi arī tādēļ, ka plānotajiem atkritumiem nav lielas vērtības. Piemēram, izvērtējot krāsaino metālu pieņemšanas punktu, riski ir zemāki, jo uzņēmēji ir ieinteresētāki dārgo preci pārdot, un arī tad, ja to nedara uzņēmēji, laukumu no krāsainā metāla iztīra citi.

''Te, lai nodotu, teiksim, iedzīvotājs, šīs riepas - mums nemaksā par to, mums ir jāmaksā klāt. Šīm riepām nav konkurences šobrīd. Mēs labi zinām, ka mums tās ir, un ir pozitīvi, ja tiek meklēts risinājums, bet katrs jauns risinājums, zinot iepriekšējo vēsturi… mēs esam piesardzīgi,'' pauž Jasinskis.

Latvijas Radio apvaicātie tuvējā apkārtnē strādājošie par riepu pārstrādes centru ir atšķirīgās domās.

''Tā nav laba ideja. Mums blakus ir ofiss, un viss smirdētu pēc riepām. Tur nebūšot dūmu, tikai griezīšot. Tad viss skaisti. - Šis ir rūpniecības rajons, es domāju, ka šī ir piemērota vieta. Šis nav pilsētas centrs vai kāds cits klusais rajons. Laikam tā vajag, jā. - Godīgi sakot, cilvēkiem vajag darba vietas. Es neesmu pret, ja netraucē iedzīvotājiem. - Manuprāt, to vajadzētu iznest ārpus Rīgas, kur vēji pūš citā virzienā. - Es domāju, ka pilsētas teritorijā nav tādas lietas jādara.''

Nepietiekamā apjomā sniegtā informācija un vērtējot pagātnes pieredzi – nesamērīgi lielais pārstrādājamo riepu apjoms, kādu paredzējis reģenerēt uzņēmējs -, deputātiem lika procesu par atļaujas izsniegšanu iesaldēt, līdz būs pieejama pārbaudāma, pilnvērtīga un droša informācija, lai nerastos situācija, ka līdzīgs riepu kalns tam, kāds ir Starta ielā, tiktu izveidots arī Uriekstes ielā.

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko intervijā Latvijas Radio norādīja, ka jautājums par konkrēto riepu pārstrādes ieceri skatīts jau atkārtoti, taču konstatēts, ka “labai idejai nav pietiekoši labs nodrošinājums”. Vienīgais iesniegtais dokuments no uzņēmēja ir līgums ar teritorijas īpašnieku, kas noslēgts uz vienu gadu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti