Cauri dubultai kontrolei – svariem un dzelzs detektoram – mildronāts Rīgā, Krustpils ielā, sāk ceļu pie pacienta. Uz šo zāļu iepakojuma gan ķīniešu hieroglifi vēl netiek drukāti, bet izskatās, ka “Grindeks” ir ļoti tuvu tam. Pašlaik Ķīnā sākts plašs klīniskais pētījums, kurā vienu no Latvijas veiksmes stāstiem un godalgotām eksporta precēm – sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai radītās zāles “Mildronātu” - izmēģina vietējās klīnikās. Tas pavērs ceļu uz apjomīgo Austrumu tirgu.
„Tie ir simti pacientu, 10 medicīnas centru. Šobrīd mums ir puse no pacientu skaita, ko plānojam iesaistīt, un, runājot par termiņiem - šī gada beigas, nākamā gada sākums [kad sāksies eksports], skaidro uzņēmuma „Grindeks” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.
Neko nekonkretizējot, “Grindeks” valdes priekšsēdētājs atklāj, ka sākotnējie pētījumu dati ir ļoti labi. Zāles palīdz arī citai rasei. „Tā ir ģenētika. Saprotiet, neviens jau nezina, kā zāles uzvedīsies uz dzeltenā gēna,” skaidro Latvijas Universitātes Kardioloģijas zinātniskā institūta vadošais pētnieks Vilnis Dzērve, kurš palīdzēja ražotājam uzsākt šo pētījumu Ķīnā.
„Preparātam tur neder pētījumi ar balto vai melno rasi, tikai ar dzelteno. Padomājiet, kas tas par tirgu, miljardi, tā ir perspektīva!” pauž Bundulis.
Protams, papildus visam citam „Mildronātam” Ķīnā būs jākonkurē ar Ķīnas tradicionālo medicīnu. Taču pagaidām novērojumi liecina, ka pret oriģinālo medikamentu, ne tā ģenērisko pakaļdarinājumu, tur izturas ar cieņu. „Negribu celt augstas sapņu pilis, bet nenoliedzami, tās ir pavisam citas iespējas,” saka Dzērve.
„Mildronāta” radītājs, Ivars Kalviņš pagājušajā nedēļā piedzīvoja sen pelnītu slavas brīdi – viņš bija nominēts prestižajai Eiropas Izgudrotāju balvai un līdz ar citiem nominantiem tika godināts Parīzē. Tikmēr “Grindeks”, kas mildronātu ražo, 95% no savas produkcijas eksportē. 2005. gadā tieši mildronāts tika atzīts par Latvijas gada eksporta preci.
