Mikrouzņēmumu nodokļa likteni sola izlemt šogad, to varētu atļaut tikai «izredzētajiem»

• Mikrouzņēmuma nodoklis - krīzes laika risinājums
• Rudenī sola kārtējos likuma labojumus
• Pēc izmaiņām daži mikrouzņēmēji varētu izbeigt darbību
• LTRK aicina neraustīt likumu
• Velns nav tik melns kā viņu mālē
• Iesaka uzlabot, bet saglabāt mikoruzņēmuma nodokļa režīmu

Krīzes laika risinājums ar “ielāpiem”

Pirms pieciem gadiem tapušā pirmsvēlēšanu videorullītī viens no tolaik ietekmīgākajiem „Vienotības” politiķiem Dzintars Zaķis lepojās, ka Saeima un Ekonomikas ministrija ir darījušas ārkārtīgi daudz, lai pēc iespējas atvieglotu tieši mazo uzņēmumu dzīvi.

“Mēs esam pieņēmuši to normu, ka pietiek ar vienu latu statūtkapitālā, lai varētu nodibināt mazo uzņēmumu. Un būs arī, mūsuprāt, ļoti svarīgs likums par mikrouzņēmumu nodokli. Tas nozīmē, ka jāmaksā tikai 9% no apgrozījuma un citi nodokļi vispār nav jāmaksā. Tas būtu ārkārtīgi vienkārši – ar šādu nodokli samaksā gan sociālo nodokli par saviem līdz pieciem darbiniekiem, gan arī visus citus nodokļus. Tikai viens vienīgs 9% nodoklis,” toreiz solīja Zaķis.

Mikrouzņēmumu nodoklis tika ieviests krīzes laikā, kad politiķi un ierēdņi meklēja veidus, kā stimulēt bez darba palikušo iedzīvotāju pievēršanos uzņēmējdarbībai. Šajos gados mikrouzņēmumu nodoklis gan slavēts, gan pelts.

Latvijas Darba devēju konfederācija, kas bija viena no šāda nodokļa ieviešanas iniciatorēm, tagad to dēvē par konkurenci kropļojošu legālu iespēju optimizēt nodokļus.

Teju katru gadu un dažreiz pat vairākas reizes gadā Mikrouzņēmumu nodokļa likums tiek grozīts, mēģinot tajā aizlāpīt robus, kas ļauj mikrouzņēmumu režīmu izmantot nodokļu optimizācijai. Pēdējais no šādiem mēģinājumiem – nodoms ieviest tādu nozaru sarakstu, kam mikrouzņēmumu nodokļa režīms būtu liegts, - pērnruden cieta neveiksmi.

Rudenī likums atkal transformēsies, atvieglojumi būs tikai dažiem

Tagad Ekonomikas ministrija sākusi darbu pie jauna Uzņēmējdarbības uzsākšanas likuma izstrādes.

„Mums ir jāatrod risinājums tiem uzņēmumiem, kas uzsāk savu biznesu, kas ir starta uzņēmumi. Šobrīd darba grupā tiek diskutēts par kritērijiem, kādiem tam jāatbilst, kā mēs to varam identificēt,” skaidro Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktore Ilze Lore.  

“Otrs svarīgs bloks ir saistīts ar esošo mikrouzņēmumu režīmu, ar šī režīma pārskatīšanu, lai saprastu, kas tad īsti tas būs par režīmu. Mēs saprotam, ka nodokļu slogs ir pietiekami liels priekš pašiem mazākajiem. Mums ir jāmēģina atrast to zelta vidusceļu, lai atbalstītu gan savus uzņēmējus, gan sakārtotu šo sistēmu no nodokļu uzraudzības aspekta,” saka Lore.

Arī Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens uzsver, ka tikai pēc tam, kad būs pabeigts darbs pie jaunā Uzņēmējdarbības uzsākšanas likuma, varēs spriest par to, ko iesākt ar esošo mikrouzņēmumu nodokļa režīmu.

„Rudenī tam [Uzņēmējdarbības uzsākšanas likumam] vajadzētu būt Saeimā un tikt pieņemtam. Otrs – mēs skatīsimies šo atbalsta režīmu mazajiem uzņēmumiem. Vai tas paliks patentmaksājums vai kāds cits veids, to mēs skatīsimies. Kā tas varētu būt, tas šoruden būs skaidrs. Un šoruden pēc šo likumu pieņemšanas vajadzētu būt skaidram, kā transformēsies mikrouzņēmumu nodokļa likums. Ir pilnīgi skaidrs, ka tam būs pietiekami cienījams pārejas laiks,” sola Ašeradens.

Viņš uzsver, ka nav pieņemama situācija, kad ilgstoši pastāv nodokļa režīms, kurš faktiski ļauj izmantot nodokļu subsīdijas ikvienam, tostarp tādiem uzņēmumiem, kuru radīšanas pamatmērķis, iespējams, ir darbaspēka izmaksu optimizācija.

„Darba algu izmaksa veido lielāko daļu. Tas mums liek domāt, ka šie uzņēmumi patiesībā tiek veidoti tikai un vienīgi, lai optimizētu nodokļus. Valsts ieņēmumu dienests veica kalkulācijas par 2014. gadu par to, kas būtu noticis, ja šie uzņēmumi būtu strādājuši parastajā režīmā. Un sanāca, ka viņi būtu samaksājuši vairāk nekā 150 miljonus eiro lielākus nodokļus, nekā viņi samaksāja. Un, no Finanšu ministrijas viedokļa raugoties, tā ir subsīdija, nodokļu subsīdija, kura tiek izsniegta atsevišķiem uzņēmējiem,” saka Ašeradens.  

Atsaucoties uz Valsts ieņēmumu dienesta datiem, kas liecina, ka aptuveni pusei mikrouzņēmumu lauvastiesu jeb vairāk nekā 80% izmaksu veido izdevumi darbinieku algām, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs uzsver, ka pēc pārejas perioda, kurš varētu ilgt vismaz trīs gadus, nodokļu atlaides jāpiemēro tikai atsevišķiem uzņēmumiem.

„Vienu problēmu mēs būtu atrisinājuši ar to, ka, sākot no 2017. gada, tiek ieviests vismaz minimālais sociālā nodrošinājuma līmenis. Tajā pašā laikā mēs gribētu saprast, vai šī nodokļa atlaide ir leģitīma. Atlaides būtu piešķiramas divos gadījumos. Pirmais, ko mēs redzam, ka mums būtu jāatbalsta uzņēmējdarbības uzsākšana, bet tas nozīmē, ka tas ir terminēts, nevis pastāvīgs režīms. Otrs veids - mēs redzam, ka ir tirgus sektori, kuri ir ar relatīvi nelielu ienākumu potenciālu. Mūsu pienākums būtu izveidot tādu nodokļu režīmu, lai tie varētu funkcionēt,” saka Ašeradens.

Sociālās apdrošināšanas riskus mēģina novērst; daži varētu izbeigt darbību

Diskusijas par mikrouzņēmumu nodokļa nākotni satrauc Inesi, kurai nu jau vairākus gadus pieder mikrouzņēmums, kas sniedz konsultāciju pakalpojumus.

„Ja esošais nodokļu režīms tiks kardināli mainīts, tad es, visticamāk, kļūšu atkal par algotu darbinieku,” pieļauj Inese. Tam par iemeslu esot tīri pragmatiski apsvērumi – Inese aprēķinājusi, ka darboties „parastā” nodokļu režīmā viņai nav izdevīgi.

„Mans mērķis bija strādāt patstāvīgi, patstāvīgi plānot savu brīvo laiku, jo man ir divi bērni. Parēķinot, kādi būtu mani izdevumi un ieguvumi klasiskās SIA gadījumā, sanāca, ka man vairāk nekā 50% savu ienākumu būtu jāatdod valstij. Esošajā situācijā man tas ne tikai neatmaksātos, bet būtu arī nerentabli un neefektīvi,” skaidro Inese.

Mikrouzņēmumu nodokļa kritiķi nereti norāda uz nopietniem riskiem, kam pakļauti mikrouzņēmumos strādājošie, kuru īpatsvars jau sasniedzis teju piektdaļu no visiem privātajā sektorā nodarbinātajiem. Ņemot vērā ļoti pieticīgos sociālos maksājumus, mikrouzņēmumos strādājošie ir nolemti trūcīgām vecumdienām. Inese saka, ka šo risku labi apzinās.

„Tā ir mana brīva izvēle, kā es uzkrāju savu pensijas kapitālu. Tā ir mana atbildība, mana izvēle un mana brīvā griba, kā es plānoju savu nākotni, tostarp to, kas attiecas uz sociālo nodokli. Varbūt man nav tās drošības, kas ir strādājot lielā uzņēmumā, kur es saņemtu kādu veselības apdrošināšanas polisi, varbūt apmaksātu autotransportu. Bet šeit ir jāsver svaru kausos, kas ir mans ieguvums un kas ir mani zaudējumi, un kas man ir svarīgāk,” saka uzņēmēja.

Šos riskus gan ir mēģināts mazināt, likumā nosakot, ka no nākamā gada 1. janvāra arī par mikrouzņēmumos strādājošajiem jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Tās pakāpeniski plānots paaugstināt līdz vismaz minimālās algas līmenim.

Uzņēmēji: Likuma “raustīšanai” jāpieliek punkts

Mikrouzņēmumu nodokļa dedzīgākie aizstāvji ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Tās viceprezidente Lienīte Caune ir pārliecināta, ka mikrouzņēmumu darbības regulējuma „raustīšanai” ir jāpieliek punkts.

„Likumam, kāds tas ir patlaban ar visiem uzlabojumiem, nav ne vainas. Ar visu to ierobežojošo faktoru kopumu, kas ir iekļauts likumā, tam nebūtu ne vainas, vienkārši vajadzētu administrēt tos lielos uzņēmumus, kas tiek piesaukti, par kuriem mums tiek pārmests, ka lielie uzņēmumi to visu ir izmantojuši nodokļu optimizēšanas nolūkos,” uzskata Caune.

“Varbūt Ekonomikas ministrija kopā ar Finanšu ministriju patiešām uzrakstīs kaut kādu labāku risinājumu, bet mums to ir grūti iedomāties. Bet šobrīd, neredzot nekādu labāku risinājumu vietā, mēs sakām, ka nedrīkst raustīt mazos uzņēmumus un ir jāļauj tiem vienkārši strādāt,” uzsver Caune.

Mikrouzņēmumu nodokļa režīma saglabāšanu, tiesa, iespējams, to pārveidojot, aizstāv arī Ekonomikas ministrija. Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktora vietniece Ilze Lore uzsver, ka nodokļa ieviešana sevi ir pilnībā attaisnojusi.

„Mikrouzņēmumu nodokļa režīms ir sevi pierādījis, jo ir aktivizējis visus mūsu saimnieciskās darbības veicējus uzsākt savu biznesu. Ir izveidoti vairāk nekā 40 tūkstoši uzņēmumu. Nepieskaroties diskusijai par to, cik no šiem uzņēmumiem un to esošajiem darbiniekiem līdz šim ir bijuši citās darba tiesiskajās attiecībās, ir jāatzīmē, ka tas ir patiešām labs stimuls, kurš ir jāturpina. Jautājums ir tikai par tām identificētajām problēmām, kuras mēs šo pēdējo trīs četru gadu laikā esam mēģinājuši risināt, un ir jāsaprot, ka šeit vēl ir savs ceļš ejams,” saka Lore.

Velns nav tik melns kā viņu mālē

Arī Rīgas Tehniskās universitātes docents Māris Jurušs, atsaucoties uz vairāku pētījumu datiem, norāda, ka mikrouzņēmumu nodokļa gadījumā „velns nav tik melns kā viņu mālē”,

„Gan studentu līmenī, gan arī pētnieki ir konstatējuši, ka šie mērķi ir pilnībā sasniegti. Ir pieaudzis ne tikai mikrouzņēmumu skaits, bet ir pieaudzis arī kopējais nodokļu maksātāju skaits. Mēs noteikti nevaram pateikt, ka tie ir radušies tikai un vienīgi uz citu nodokļu maksātāju rēķina. Nē, ir radušies arī daudzi jauni uzņēmumi, ko ir izveidojuši gan pašnodarbinātie, gan bezdarbnieki,” stāsta Jurušs.

“Arī nodokļu ieņēmumi ir pieauguši no šiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem. 2014. gadā tie bija 50 miljoni eiro. Jā, tas ir maz kopējos budžeta ieņēmumos, bet tas tomēr ir nozīmīgs pienesums kopējā budžetā,” saka docents.

Nenoliedzot to, ka mikrouzņēmumu nodokli ir iespējams izmantot darbaspēka nodokļu optimizācijai, Ekonomikas ministrijā norāda, ka liela daļa – gandrīz 40% - mikrouzņēmumos strādājošo cilvēku pirms tam nav bijuši sociāli apdrošināti, proti, bijuši bez darba vai strādājuši nelegāli.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente Lienīte Caune no savas puses piebilst, ka “nodokļu ieņēmumi, salīdzinot ar veco sistēmu, ir palielinājušies”.

“Maziem biznesiem bieži vien tika dibinātas viena īpašnieka SIA un uzrādīja pāris stundu ilgu darba laiku. Bet tad, kad tika izveidots mikrouzņēmumu nodokļa likums, tad šie mazie uzņēmumi sāka maksāt, cik mēs izrēķinājām, par 11% vairāk, nekā viņi maksāja iepriekš, kad maksāja par šīm stundām,” stāsta Caune.

Labojams, bet saglabājams

Rīgas Tehniskās universitātes docents Māris Jurušs atzīmē, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīms būtu saglabājams, vienlaikus gan strādājot pie tā, lai novērstu tajā esošās nepilnības.

„Viens ir sociālo garantiju nodrošināšana, par ko šogad tiek plānots izstrādāt kopēju risinājumu, nākamgad to daļēji ieviest un tad jau ar 2018. gadu to ieviest pilnībā, nosakot valstī minimālās sociālās iemaksas jebkuriem ekonomiski aktīviem cilvēkiem, nešķirojot, vai tas ir mikrouzņēmums vai SIA. Otrkārt, būtu jādomā, kā tad vēl cīnīties ar dažādām optimizācijas iespējām,” iesaka Jurušs.

“Jau šobrīd Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā ir normas, kas nosaka darba ņēmēja pazīmes. Proti, ja izpildās šīs pazīmes, tad nevar teikt, ka tas ir neatkarīgs uzņēmums vai mikrouzņēmums. Un, treškārt, būtu jāskatās citu valstu pieredze. Piemēram, Francijā ir tā, ka pats Valsts ieņēmumu dienests nosaka mazo restorānu nodokli – viņi paskatās, cik restorānā ir galdu un nosaka, cik liels mazo restorānu nodoklis ir jāmaksā,” viņš stāsta.

Mazie uzņēmumi, nenoliedzami, nav tie ietekmīgākie spēlētāji nedz inovāciju ieviešanā, nedz eksporta tirgu iekarošanā. Tomēr, kā uzsver Jurušs, „ arī Eiropas Savienības politika ir vērsta tieši uz mazo un vidējo uzņēmumu atbalstīšanu”.

“Ja mēs paskatāmies Eiropas Savienības politikas dokumentus, tur ir noteikts, ka ir Eiropas Savienības līmenī jādomā, kā atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus, arī piešķirot īpašus nodokļu atvieglojumus vai režīmus,” norāda Jurušs.

Nav gan noliedzams, ka mazo uzņēmumu pienesums valsts budžetā ir samērā niecīgs un atteikšanās no šādu uzņēmumu īpašas lološanas varētu šķist vienkāršs risinājums. Taču, runājot par mikrouzņēmumiem, vienkārša risinājuma nav un diez vai būs iespējams atrast veidu, kā panākt, lai lielais vilks ir paēdis, bet mazā kaziņa vēl arvien ir dzīva.