Mikrouzņēmumu nodokļa likmi plāno saglabāt 15%, bet mazinās apgrozījuma slieksni

Ministru kabinets otrdien, 11.jūlijā, akceptēja Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likuma izmaiņas, kas paredz saglabāt esošo nodokļa likmi 15% apmērā un samazināt pieļaujamā gada apgrozījuma slieksni līdz 40 000 eiro, liecina informācija valdības mājaslapā.

Lai arī MUN režīms līdz šim vērtēts visai pretrunīgi, Ekonomikas ministrija (EM) piedāvā to saglabāt. Iepriekš apgrozījuma slieksni šādam nodokļa režīmam bija paredzēts samazināt no 100 000 eiro līdz 50 000 eiro, taču valdība lēma, ka tas uzņēmumiem ar ne vairāk kā pieciem strādājošajiem būs 40 000 eiro.

Paredzēts saglabāt vienkāršotu maksāšanas principu un vienotu nodokļa likmi 15% apmērā no apgrozījuma, jo tas būtiski atvieglos administratīvo slogu uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu, teikts likumprojekta anotācijā.

EM ar likuma izmaiņām rosināja palielināt strādājošā maksimālo darba algu līdz 900 eiro mēnesī, kas būtu samērīgi ar vidējo darba algu valstī un tās gaidāmo pieaugumu. Taču valdība lēma mikrouzņēmumā strādājošā maksimālo darba algu atstāt pašreizējā līmenī – 720 eiro mēnesī. 

Vienlaikus valdība uzdeva EM līdz likumprojekta otrajam lasījumam Saeimā iesniegt priekšlikumu, nosakot, ka viens mikrouzņēmumā nodarbinātais var saņemt MUN paredzētās nodokļu nomaksas priekšrocības tikai vienā mikrouzņēmumā, lai ierobežotu negodīgu konkurenci uz nodokļu optimizācijas rēķina, informē EM.

Pašlaik saskaņā ar likumu mikrouzņēmuma nodokli sadala:  

Uzņēmumiem:
 

0,1% - uzņēmējdarbības riska valsts nodeva
65% - sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksās
30% - iedzīvotāju ienākuma nodoklis
4,9% — uzņēmumu ienākuma nodoklis


Fiziskām personām:

65% - valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
35% - iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā.

MUN likuma grozījumi tāpat paredz, ka no MUN maksātāja valsts budžetā iemaksātā nodokļa 80% jānovirza valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā. Pašlaik šim mērķim jānovirza 65%.

Turklāt, darbiniekam ir jādod tiesības brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai. Šo informāciju jāietver darba līgumā.

Tiem darbiniekiem, kuru kopējie ienākumi no mikrouzņēmumiem pārsniegs 10 800 eiro gadā, nodokļi būs jāmaksā vispārējā kārtībā.

Ministrija uzskata, ka papildu nodokļu slogs novērstu optimizācijas iespējas, taču vienlaikus tas neierobežotu darbiniekus strādāt vairākos mikrouzņēmumos, piemēram, veikt neregulārus darbus, sezonas darbus par samērīgu samaksu.

EM skaidro, ka režīmu turpmāk varēs izmantot ne tikai esošie MUN maksātāji, bet arī saimnieciskās darbības veicēji, kuri atbildīs noteiktajiem principiem. Kopā to varētu izmantot ap 27 000 esoši MUN maksātāji, kuros nodarbināti ap 68 000 darbinieku.

Savukārt saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) fiskālo novērtējumu nodokļu ieņēmumi valsts budžetā no mikrouzņēmumiem pieaugs par 4,2 miljoniem eiro gadā, un līdz ar valsts budžetā iemaksātā MUN ieņēmumu sadalījuma maiņu palielināsies valsts speciālā budžeta ieņēmumi.

Paredzēts, ka likuma izmaiņas pēc to pieņemšanas Saeimā stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī. EM sagaida, ka likumprojektu Saeimā varētu skatīt šonedēļ.

Jau ziņots, ka pērn beigās nolemts mikrouzņēmumu nodokļa likmi paaugstināt no iepriekšējiem 9% līdz 15% no apgrozījuma. Iepriekš bija plānots, ka mikrouzņēmuma nodokļa režīms darbotos tikai līdz 2019. gadam, taču vēlāk no šī termiņa atteicās līdz brīdim, kad būs izstrādāts jauns regulējums mazajiem uzņēmumiem.

FM pavasarī pieteiktajā nodokļu reformā arī piedāvāja saglabāt mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, samazinot mikrouzņēmuma pieļaujamo apgrozījumu no līdzšinējiem 100 000 eiro līdz 40 000 eiro gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti