Bez mikrouzņēmuma nodokļa būtu bijis daudz grūtāk
„Es esmu laimīga, ka varēju to izdarīt. Tā kā tā ir mana sirdslieta... man ļoti patīk, ka varu to darīt legālā veidā un man nav jāuztraucas..." tā stāsta Dita Lase, kas uzņēmējdarbību uzsākusi pirms gada. Ditas bizness ir pavārmākslas kursi, kuros mācās gatavot veģetārus ēdienus un lietot garšvielas. Savu biznesu uzsākt Dita saņēmusies, tieši pateicoties iespējai maksāt mikrouzņēmuma nodokli un dibināt mazkapitāla SIA.
„Tos kursus es mēģināju vadīt jau iepriekš, un visu laiku tā problēma bija, kur piestiprināties, lai es tos kursus varētu novadīt. Un tad es ieraudzīju, ka man nevajag 2000 latu, lai nodibinātu SIA, man nevajag mega grāmatvedību, lai es viena vadītu kursus! Un aiziet - tad es to varēju izdarīt!" atminas Lase.
Viņa atzīst, ka, sākot biznesu, esot rēķinājusi un aplēsusi, ka, maksājot nodokļus kā standarta SIA, viņai nesanāk nopelnīt ne santīma, un viss darbs jāiegulda tikai, lai SIA „izietu uz nullēm". To, ka mikrouzņēmuma nodoklis un mazkapitāla SIA ir bijuši izšķirošie, lemjot par biznesa uzsākšanu, atzīst arī mikrouzņēmumos ar ilgāku stāžu.
„Tas bija ļoti liels motivators! Viss process, nodoklis, atskaišu sniegšana - tas bija ļoti vienkāršoti un tas arī ļoti iedrošināja pašiem uzsākt," saka uzņēmējs.
"To jebkurš, kas uzsāk uzņēmējdarbību, saprot, un tas bija atvieglojums un pamudinājums uzsākt uzņēmējdarbību," stāsta uzņēmuma "Travel Jam" vadītājs Edgars Lielausis. „Travel Jam" strādā jau četrus gadus un šo gadu laikā, piedāvājot personalizētus tūrisma produktus, jau ir izaudzis tik liels, ka sāk apsvērt atteikšanos no mikrouzņēmuma statusa.
Nesakārtotas sociālās garantijas un nodokļu maksājumi
Tikmēr īpaši mazmazītiņajiem uzņēmumiem izveidotais mikrouzņēmuma nodoklis un tā nākotne kļuvusi par vienu no karstākajiem diskusiju tematiem. Par to Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā asi diskutēja arī politiķi un uzņēmēji. Pārpildītā zālē savu piedāvājumu, kā mainīt, un motivāciju, kāpēc mainīt mikrouzņēmumu nodokli, stāstīja Saeimas deputāte Elīna Siliņa. „Mums ir jādomā par šo cilvēku minimālās sociālās drošības garantēšanu, strādājot mikrouzņēmuma režīmā. Šie cilvēki būs sociālās sistēmas labumu lietotāji un mums ir jāsaprot, vai tas ir taisnīgi," saka Siliņa.
Viņa piedāvā - ja šobrīd mikrouzņēmumi maksā 9% likmi, to sākot ar 2015. gadu palielināt līdz 2017. gadā likme sasniegtu 15%. Deputāte piedāvā arī mainīt samaksātā nodokļa sadalījumu un lielāku proporciju no nodokļa novirzīt uz sociālo budžetu.
Šobrīd 70% mikrouzņēmumu apgrozījuma tiek izmaksāti algās, tas garantētu nepilnīgu paketi, salīdzinot ar minimālās algas nodokļu maksātāju.
Problēmas ar sociālo drošību mikrouzņēmumu darbiniekiem atklājusi arī Labklājības ministrija. Tur ir aplēsts, ka mikrouzņēmumu darbinieki saņem krietni mazākas sociālās garantijas. Piemēram, par katriem 100 latiem, ko pabalstos saņem parasta uzņēmuma darbinieks, mikrouzņēmuma darbiniekam tiks pie nedaudz vairāk kā 18 latiem. Ekonomikas ministra padomniece Ilona Platonova uzsver, ka problēma neskar lielu skaitu iedzīvotāju.
No 13 000, kas strādājuši mikrouzņēmumos un saņēmuši sociālos pakalpojumus, tikai 300 ir bijuši tādi, kas strādājuši tikai mikrouzņēmumos.
Forma, kas sevi nav attaisnojusi
Daudzos mikrouzņēmumos strādā arī paši to īpašnieki. „48 % no darbiniekiem ir īpašnieki. Faktiski tā ir pašnodarbinātības forma, ko izvēlas cilvēki, lai sāktu savu uzņēmējdarbību, un daudziem ir arī cits apdrošinātības statuss," saka Platonova.
Mikrouzņēmumi pārsvarā ir ģimenes uzņēmumi, uzsver Lielausis, un līdz ar to attiecības uzņēmumā nav tīras priekšnieka - padotā attiecības. Tādā mikrouzņēmumā tie darbinieki ir vairāk nekā darbinieki, draugi, paziņas vai radinieki, kas saprot kāda ir situācija.
Biežāk gan tiek runāts par mikrouzņēmumiem kā par nodokļu optimizācijas metodi, kas ļauj vairāk saņemt uz rokas un mazāk atdot valstij. Arī mazie uzņēmēji to apzinās, bet uzsver, ka risinājums nav dažu negodīgo dēļ liegt iespēju jebkuram sākt uzņēmējdarbību vienkāršāk.
To, ka mikrouzņēmumu nodoklis tiek izmantots, lai nemaksātu visus darbaspēka nodokļus, piesauc daudzas iesaistītās puses.
Fakts ir tāds, ka nav datu, kas parādītu, cik no jaunajiem darbiniekiem mikrouzņēmums ir aizstājis darba līgumu, kas liedz arī izvērtēt mikrouzņēmuma nodokļa efektivitāti, norāda Ķirsis. „Nav ne katastrofa, ne sasniegums, jo nevaram pat aptuveni apzināties, cik pārgājuši no legālām darba attiecībām uz slēptām darba attiecībām. Nevienam šādu datu nav," uzsver politiķis.
Dati ir par Valsts ieņēmumu dienesta veiktajām pārbaudēm. Dienests gan nenorāda, kāda veida pārkāpumi tie ir, bet no katriem pieciem pārbaudītajiem mikrouzņēmumiem, pārkāpumi atklāti četros un tikai viens no pārbaudītajiem mikrouzņēmumiem bijis bez pārkāpumiem. Jautājums, ko darīt ar nodokļu optimizētajiem, lai pie viena nekaitētu godīgajiem, gan paliek atklāts, uzsver Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs. „Pat ja tā ir, ir ļaunākais - daļa optimizē. Kādas ir alternatīvas? Labā alternatīva numur viens - ejam ēnu ekonomikā. It kā nav laba alternatīva. Alternatīva numur 2 - uzņēmums bankrotē," viņš skaidro.
Ekonomikas ministrija uzskata, ka šis pasākums ir, ja ne izgāzies, tad vismaz liktās cerības attaisnotas nav. „Mēs esam Eiropā vienīgā valsts, kas ko tamlīdzīgu eksperimentē. Ministrijas uzskatā šis eksperiments nav izgāzies, bet nav arī noslēdzies veiksmīgi, tā, lai mēs uzskatītu, ka tas ir ilgtspējīgs modelis," saka Ķirsis.
Ja mikrouzņēmuma nodokli atcels, būs jāapsver uzņēmuma slēgšana
Pirms trim gadiem mikrouzņēmuma nodoklis tika ieviests, lai dotu iespēju cilvēkiem uzsākt pašiem savu biznesu. Šī nodokļa maksātāju skaits trīs gadu laikā jau ir pieaudzis līdz gandrīz 30 000, un puse no mazajiem uzņēmumiem pat ar samazināto nodokļa likmi strādā ar zaudējumiem.
Lase atzīst, ka nodoklim mainoties, nāksies lēst, vai bizness atmaksājas. „Ne jau man spriest, bet es priecātos, ja tas nemainītos, ņemot vērā, ka nodoklis maksājas no apgrozījuma, nevis peļņas, un man pašai jādomā, vai es nopelnu. Nav tā, ka visa nauda, ko es nopelnu ir mans lielais kušķis! Ja kas man būs jāparēķina un jāizlemj, vai es turpinu to darīt vai kā citādi rīkojos," skaidro Lase.
„Travel Jam" drīz varētu atteikties no mikrouzņēmuma statusa, tomēr, balstoties pieredzē, norāda, ka iesācējiem esošais regulējums palīdz. „Tie cilvēki, kas ir tikko uzsākuši uzņēmējdarbību, tiem tā būs problēma," saka Lielausis.
To, kādas izmaiņas veikt, lai mazinātu optimizācijas iespējas, tajā pašā laikā saglabājot atbalstu jaunajiem uzņēmējiem, nāksies lemt valdībai un parlamentam. Paši uzņēmēji neslēpj - daudziem no viņiem likmes palielināšana varētu kļūt par nāves spriedumu.
