Valsts ieņēmumu dienestā (VID) Latvijas Televīzija noskaidroja, ka uz šā gada 1. augustu bija reģistrēti 382 patentmaksas maksātāji, 20 650 fiksētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji un 30 734 mikrouzņēmumi nodarbināja 53 666 mikrouzņēmumu darbiniekus.
VID atzīmē, ka šie nodokļu maksātāji vienlaicīgi var būt darba ņēmēji ar ienākumiem, kas ir lielāki vai vienādi ar valstī noteikto minimālo darba algu.
Veselības ministre Ingrīda Circene („Vienotība”) raidījumā „1:1” pauda pārliecību, ka lielākā daļa no šiem cilvēkiem varētu brīvprātīgi pievienoties jaunajai sistēmai, ņemot vērā Eiropas valstu pieredzi.
Savukārt tie, kas saņem algu aploksnē, pēc ministres domām, būs ieinteresēti, lai viņiem sāktu maksāt oficiāli un prasīs to savam darba devējam.
Circene gan nevarēja atbildēt, cik daudz naudas varētu iekasēt, ja, piemēram, mikrouzņēmumu īpašnieki sāks maksāt nodokļus. „Tam nav nozīmes, jo šis likumprojekts paredz ilgtermiņā stabilu finansējumu pieaugumu, sasniedzot 2020. gadā miljardu. Šis ir tikai siets, ka cilvēkam, kas godīgi strādā, nav ne par vienu santīmu vairāk jāmaksā nodoklis, jo šī ir iezīmētā nodokļa daļa,” teica Circene. „Šis ir siets par pakalpojumu saņemšanu, šis nav tas avots, kas nesīs to laimību.”
Viņa piekrita, ka likumprojekta mērķis ir veicināt ienākuma nodokļa maksāšanu.
Ministre raidījumā uzsvēra, ka neviens no šīs sistēmas necietīs, jo akūtos gadījumos neatliekamā palīdzība tiks nodrošināta. Turklāt valsts apdrošinās mazaizsargātās iedzīvotāju grupas.
„Tikko kā cilvēks parādās kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs, viņš ir pasargāts, viņš ir apdrošināts,” norādīja ministre.
Īpaši noteikumi valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumu saņemšanai paredzēti saimnieciskās darbības veicējiem - viņiem būs gada laikā jānomaksā iedzīvotāju nodoklis no ienākuma, kas nav mazāks par 12 minimālajām mēnešalgām.
VID arī norāda, ka praksē algas iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķins var neveidoties, ja tiek piemēroti nodokļa atvieglojumi un attaisnotie izdevumi. Piemēram, ja alga ir 200 latu un nodokļa maksātājam ir divas apgādājamās personas, tad algas nodoklis nav jāmaksā, bet darba devējs atalgojumu darba devēja ziņojumā būs paziņojis un persona būs apdrošināta valsts veselības apdrošināšanai.
Lai varētu saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes plānveida pakalpojumus, iedzīvotājiem būs jāveic brīvprātīgās iemaksas 20 latu jeb 28 eiro apmērā mēnesī gada laikā vai arī vienreizējs maksājums trīs minimālo mēnešalgu apmērā.
Ne mazāk sarežģīta paredzēta arī nodokļa administrēšana, kuru veiks Nacionālais veselības dienests (NVD). Lai arī dienestam šobrīd ir veselības pakalpojumu saņēmēju datu bāze, dienestam būs nepieciešams saņemt personificētu informāciju no VID par paziņoto atalgojumu un ienākumu apmēru no darba devēju ziņojumiem, paziņojumiem par fiziskajai personai izmaksātajām summām un gada ienākumu deklarācijās norādītās informācijas. NVD būs jāsaņem informācija arī no citām valsts iestādēm.
Palielinoties nodokļu ieņēmumiem un līdz ar to arī veselības finansējumam, būšot īsākas rindas, pieaugs mediķu algas, samazināsies maksājumi slimnīcās, solīja Circene.
Pēc likumprojekta stāšanās spēkā ārsta vidējā alga sasniegs 1371 latu, viņa piebilda.
Plānots, ka jaunā kārtība stāsies spēkā nākamā gada vidū.
