Tikmēr tikai 15 dalībnieku piektdienas, 2.decembra, rītā bija sapulcējušies pie prezidenta pils, kur tika izsludināta mazo uzņēmēju un pašnodarbināto rīkota sapulce. Mītiņu „Par sabalansētu un taisnīgu nodokļu sistēmu valstī” organizēja domubiedru grupa, kurā apvienojušies vairāk nekā 400 aktīvistu.
Mītiņa mērķis bija uzrunāt Valsts prezidentu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā nodot likuma grozījumus, kas paredz no 2019. gada likvidēt mikrouzņēmumus, tā vietā nākamgad radot jaunu veidu, kā atbalstīt mazos un dzīvesstila uzņēmējus.
„Es pats vadu biedrību, kas reizi gadā savāc no 30 biedriem pa 10 eiro un ziedojam pansionātā. Taču mums tagad ir jāmaksā nodoklis 1200 eiro gadā un valdes priekšsēdētājs ir jānoformē kā darba persona,” stāsta kāds vīrietis.
Savukārt kāda sieviete norāda, ka viņas ģimenē ir četri mikrouzņēmumi, no kuriem divi nākamgad tiks likvidēti. „Ja ir jāmaksā sociālais nodoklis no 0 algas, tad tas ir absurds. Tā nav nekur pasaulē!” viņa uzsver.
Vēl kāds protestētājs norāda, ka no darba tirgus būs izslēgti nepilna darba laika strādnieki, pensionāri, kā arī citas sociālās grupas.
Tomēr mazo uzņēmēju skaļās iebildes pret to, ka sociālās iemaksas būs veicamas vismaz no minimālās algas apmēra, prezidenta piektdienas darba kārtībā esošais Mikrouzņēmuma nodokļa likums nemaz neskar.
Tādas izmaiņas Saeima pieņēma jau pērn, turklāt uzņēmēju nevalstiskās organizācijas to atbalstīja. „No uzņēmumu viedokļa – tiek pacelts obligātais sociālais minimālais maksājums, kas pamatīgi maina to, kā mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji šobrīd strādā. Tas gan stājas spēkā 2017. gada 1.janvārī,” stāsta Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko. „Obligātais sociālais minimālais nodoklis ir ielikts nevis Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, bet gan sociālā nodokļa likumā, kas ir pieņemts 2015.gadā. Līdz ar to diskusija ir drusciņ haotiska. Galvenā problēma, ko saskata paši mikrouzņēmēji, ar atcelšanu vai neatcelšanu netiek mainīti,” uzsver Aleksejenko.
Tādējādi prezidenta lēmumā Mikrouzņēmuma nodokļa likumu nodot otrreizējai skatīšanai varētu būt runa tikai par termiņu maiņu – kad beidz pastāvēt mikrouzņēmumu režīms.
Lai gan likums paredz, ka mikrouzņēmumus dibināt varēs tikai līdz nākamā gada vidum, arvien nav sagatavots piedāvājums vairākiem desmitiem tūkstošu šī nodokļa režīma maksātāju.
Jau vēstīts, ka mikrouzņēmumu nodokļa izmaiņas bijis viens no vairāk apspriestajiem jautājumiem pēdējos pāris gados, tostarp nākamā gada budžeta izstrādes un skatīšanas laikā. Budžeta skatīšanas dienā piketā pie Saeimas nama pulcējās vairāk nekā 200 cilvēki, kas iebilda pret mikrouzņēmumu nodokļa režīma pakāpenisku likvidēšanu.
Saeima gan noraidīja priekšlikumu ilgāk saglabāt "mikronodokli". Tas nozīmē, ka no krīzes laikā ieviestā un pretrunīgi vērtētā mikrouzņēmumu nodokļa režīma no nākamā gada pakāpeniski attieksies. Uzņēmējdarbības uzsācēji šim režīmam varēs pieteikties tikai līdz 2017.gada 30.jūnijam, savukārt līdz ar 2019.gadu no tā vispār ir plānots atteikties.
Vējonis gan norādīja, ka, visticamāk, Saeimai dos pārskatīt grozījumus Mikrouzņēmuma nodoklī.
Tāpat lielu, īpaši mazo uzņēmēju, neapmierinātību raisījis lēmums no nākamā gada pakāpeniski ieviest minimālo sociālo iemaksu slieksni.
To plānots attiecināt arī uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem. Tiem līdztekus mikrouzņēmumu nodoklim būs jāmaksā arī sociālās iemaksas par saviem darbiniekiem. Tiesa, mikrouzņēmumu nodokļa likme līdzšinējo 9% vietā nākamgad būs 5% no apgrozījuma.
