Laužot apņemšanos nākamajā gadā nepalielināt nodokļus un lēmumus nepieņemt pēdējā brīdī, premjers Māris Kučinskis apsolījis, ka līdz gada beigām būtiski mainīs pērnruden Saeimā akceptēto kārtību mikrouzņēmumu režīmā strādājošajiem.
Proti, ar nākamo gadu tomēr nebūs obligātu sociālo iemaksu par katru nodarbināto 75 procentu apmērā no minimālās algas, taču tā vietā pašreizējo 9% mikrouzņēmuma nodokli palielinās līdz 15%.
Tādas izmaiņas esot nepieciešamas, jo iepriekš lemtās izmaiņas būtu grūti ieviešamas, atzina Kučinskis.
Lai gan pats pērn Saeimas balsojumā atbalstīja grozījumus, par izmaiņām Kučinskis esot uzzinājis tikai šogad septembrī.
“Mēs šobrīd neesam gatavi noadministrēt to, kas janvārī būs, nevienam nesaprotot, vai ir jāmaksā vai nav jāmaksā,” sacīja Kučinskis.
Paši mikrouzņēmēji ieceri palielināt nodokļa likmi, bet atteikties no obligātām sociālajām iemaksām, uzteic.
Latvijas Samariešu apvienības pārstāvis Viesturs Kleinbergs stāsta, ka valdības jaunā apņemšanās ļaus saglabāt darbu aptuveni diviem simtiem strādājošo aprūpētāju. Samariešus un citas nevalstiskās organizācijas ar sabiedriskā labuma statusu no obligātu sociālo iemaksu veikšanas gan solīja paglābt Saeimas apņemšanās likumā iestrādāt izņēmuma kategorijas.
Tas ir labāks risinājums, kas ļaus saglabāt darba vietas, uzsvēra Kleinbergs.
Tikmēr trikotāžas dizaina izstrādātājs mikrouzņēmējs Edgars Galzons saka – ja vajadzētu, sociālās iemaksas spētu segt. Pašlaik turpinās darbus, gaidot gada sākumu, jo paļauties uz valdības lēmumu stabilitāti nevarot.
Vakardienas lēmumi nevienā likumā vēl nav ierakstīti, jāturpina strādāt, “gaidīšu 2.janvāri, līdz tam, pieļauju, vēl daudz kas var mainīties, un vēl 2.janvārī vēl nekas nebūs zināms”, sacīja Galzons.
Politiķu rīcības neprognozējamību kritizē arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. Premjera lēmumu darba devēji atbalsta ar nosacījumu, ka nodokļu režīms tuvinās vispārējam un ka vairums nodokļa tiek novirzīts sociālajām iemaksām.
Meņģelsone gan norāda, ka līdz 1.janvārim ir pārāk maz laika, lai spētu noorientēties, un būtu jānosaka pārejas laiks, ka izmaiņas stājas spēkā no 1.marta.
Savukārt ekonomikas ministrs un Ministru prezidenta biedrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”) uzskaita trīs problēmas – cilvēki par sevi nespēs parūpēties nelaimē, otrkārt, tas ir trieciens uzņēmēju konkurētspējai, jo daļa nemaksā visus nodokļus, bet treškārt – pašlaik nav aprēķinu, vai Kučinska ieceres neradīs robu valsts budžetā.
Pēkšņa pozīcijas maiņa attiecībā uz nodokļiem un konsekvences trūkums rada lielu apjukumu politiskajā un uzņēmējdarbības vidē, pauda Ašeradens.
Viņaprāt, piedāvātās izmaiņas drīzāk ir mēģinājums budžetā aizlāpīt caurumus. “Aprēķinus neesam redzējuši, saņemsim, tad domāsim tālāk,” pauda Ašeradens.
Finanšu ministrijā (FM) norāda, ka tiek strādāts pie premjera noteikto izmaiņu ieviešanas kārtības un nekādus komentārus saistībā ar to pagaidām nesniegs.
Trešdien gan FM paziņoja, ka premjera priekšlikumam nebūs ietekmes uz budžetu, jo no minimālo sociālo iemaksu neiegūtos 70 miljonus eiro iegūs uz mikrouzņēmuma nodokļa palielināšanas rēķina, un iegūto noaudu novirzīs tieši sociālajā budžetā.
Valdības vadītāja jaunākās ieceres neatceļ plānu tuvāko divu gadu laikā no mikrouzņēmumu režīma atteikties vispār, tā vietā radot jaunu mehānismu, kā atbalstīt tiešām mazos, jaunos un dzīvesstila uzņēmējus.
