Lai panāktu, ka mežs kā viena no plašākajām dabas ekosistēmām Latvijā ir dzīvs un daudzveidīgs, Pasaules dabas fonds (PDF) Latvijā mežkopjus aicina piebremzēt ar mežu veidošanu par mākslīgām un intensīvi regulētām sistēmām. Tuvāk dabai saimnieko vairākās PDF demonstrējumu teritorijās, piemēram, Raimonds Klepers savā saimniecībā "Lejas Kleperi", kur Smiltenes novada Launkalnes pagastā mežs saimniecībā aizņem 87 hektārus.
"No tā 60 hektāri vismaz ir jaunaudzes, līdz ar to apsaimniekot, lai vēl turpinātu cirst kailcirtes, tad jau bērniem vispār nebūs, ko cirst, un arī pašam trūks. Šeit cērtu tikai pieaugušu mežu tik daudz, cik spiež vajadzība. Meita būvēja māju, un dēls būvēja. Vienvārdsakot, cik vajadzīgs būvmateriāliem, tik pieaugušais mežs tiek cirsts. Galvenais jau, lai aiz tevis nepaliek tikai klajumi, lai visiem būtu," klāstīja Klepers.
Valsts meža dienesta (VMD) apkopotie dati rāda, ka privātie mežu īpašnieki ar stādītajiem un sētajiem mežiem pērn ir sasnieguši tādas platības, kādu nav bijis, kopš Latvija atguva neatkarību, – 7 300 hektāru.
Rekordlielo stādīto mežu apjomu veicinājušas arī Lauku konsultāciju centra Mežu konsultāciju pakalpojumu centra mācības par meža apsaimniekošanu, uzskata centra direktors Raimonds Bērmanis.
"Katrs ceturtais izcirtums, kas ir atjaunots privātajos mežos aizvadītajā gadā, tas ir atjaunots stādot. Līdz šim mums pēc neatkarības atgūšanas ir dominējusi dabiskā meža atjaunošanās kā meža atjaunošanas veids, kad kociņi atjaunojas dabiski un pēc tam tiek izkopti. Un mēs kā Mežu konsultāciju pakalpojumu centrs mēģinām meža īpašniekiem to stāstīt mācībās, semināros un iedrošināt meža īpašniekus arī pieteikties uz Eiropas Savienības atbalsta pasākumiem mazvērtīgo mežaudžu nomaiņai, pēc tam seko stādīšana. Skatot šos datus, ir zināms gandarījums par to, ka meža īpašnieki kļūst zinošāki," teica Bērmanis.
Mežu konsultāciju pakalpojumu centra direktors Bērmanis skaidroja, ka meža stādu selekcija pie mums ir gana attīstīta un speciāli audzētie dēsti aug straujāk. Tāpēc koki pieauguši un cērtami būs ātrāk par dabiski atjaunotajiem mežiem, kur egles zāģējamas pēc 80 gadiem, bet priedes – pēc 100. Abas šīs skujkoku sugas, kā arī bērzi un melnalkšņi ir izplatītākie mežu atjaunošanā, stāstīja Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošā pētniece Dagnija Lazdiņa.
"Pieprasījums pēc stādiem visu laiku pēdējos gados ir lielāks nekā piedāvājums. Tas, manuprāt, ļoti labi parāda to, cik [meža] īpašnieki ir ieinteresēti, bet kokaudzētavas vēl neriskē piedāvāt tirgū lielāku stādu skaitu. (..) Protams, to veicina arī tas, ka ir atbalsts šādām darbībām, tas ir ilgtermiņa ieguldījums, bet es tomēr teiktu, ka
pats galvenais ir tas, ka cilvēki vai uzņēmumi, kam pieder mežs, ir sapratuši, ka ir jāsaimnieko, lai tas būtu rentabli un lai mēs no tā visi gūtu kaut kādu labumu, jo tas ir viens no mūsu dabas resursiem," klāstīja Lazdiņa.
Augošās mākslīgi atjaunoto mežu platības ļauj secināt, ka mežsaimnieki šīs audzes arvien biežāk uzskata par teritorijām, kur pēc laika novākt ražu. Tātad meža stādīšana balstās biznesa pamatos ar aprēķinu par kapitāla pieaugumu, turklāt par to samaksā Eiropas nodokļu maksātāji, secina PDF Latvijā direktors un Meža programmas vadītājs Jānis Rozītis.
"Neskatoties uz to, ka meža īpašnieks nocērt pirms tam mežu kailcirtē un finanšu labumus patur sev, nodarot ar savu kailcirti kaitējumu dabai, mēs, sabiedrība, vienalga sniedzam finansiālu atbalstu meža īpašniekam – vai nu pēc tam lai veidotu stādījumus par atsevišķiem atbalsta maksājumiem un pavisam noteikti lai vēlāk veiktu jaunaudžu kopšanu, lai kapitāla vērtība mežam pieaugtu," klāstīja Rozītis.
VMD informācija liecina, ka pērn kopumā atjaunoti teju 45 000 hektāru meža, kas ir par 3 500 hektāriem vairāk nekā gadu iepriekš. Un atjaunots gan tiek tikai tik, cik gada laikā arī vienlaidus cirtēs nozāģēts.
