Mežu īpašnieki kooperatīvus veido piesardzīgi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Apritējis gandrīz gads kopš mežu īpašniekiem ir iespēja kooperēties, līdzīgi kā to jau 10 gadus dara lauksaimnieki. Lai arī gada sākumā tika izveidoti tikai divi kooperatīvi, šobrīd jau ir seši dažādos Latvijas reģionos.

Kooperatīvā „Vidzeme” ir jau ap 20 biedru, kas kopumā apvieno ap 600 hektāru meža platības, un ražošanas vadītājs Jānis Rauda stāsta, ka plānveidīga darbība šajā sabiedrībā sākusies tikai jūnijā. „Esam jau tikuši pie zināma saimnieciskās darbības vadītāja, kas arī sagādāja problēmas. Jo kooperatīvā, ja vadītājs un saimnieciskie darbu vadītāji domā tikai par sevi un saviem īpašumiem, tad ir pagrūti attīstīt kooperatīvu kopumā, jo jāstrādā jau priekš visiem biedriem, lai tie negrimtu nabadzībā un arī varētu nopelnīt,” norāda Rauda.

Grūtības kooperatīviem sākt darbu sagādā arī fakts, ka tiem nav savas tehnikas un nav arī pietiekamu līdzekļu, lai atspertos. Vēl viens kooperatīvs dibināts arī Tukuma pusē, kur arī pārsvarā apvienojušies tieši mazāku mežu platību īpašnieki pat ar vienu meža hektāru, kā arī vietējā pašvaldība ar lielām mežu platībām.

Kooperatīva „Tukuma mežīpašnieki” valdes priekšsēdētājs Juris Eizentāls stāsta, ka attīstība atkarīga tikai no pašu biedru aktivitātes, kas šobrīd gan ir diezgan kūtra. „Beidzot tas laiks ir pienācis arī mežu īpašniekiem, iepriekš labu piemēru parādījuši jau lauksaimnieku kooperatīvi. Tāpat zinām arī skandināvu un ziemeļvalstu labos piemērus, kur faktiski mežu politiku nosaka tieši meža īpašnieku kooperatīvi. Liekas, ka arī šeit visi atbalsta, šobrīd tikai ir jādarbojas, viss ir atkarīgs no pašiem,” saka Eizentāls.

Savukārt, Vecumnieku novadā ap 15 mežu īpašnieki jau ziemā grasījās veidot kooperatīvu, taču vēl arvien nav tādu izveidojuši. Meža īpašnieku apvienības „Bārbele” vadītājs Jānis Folkmanis norāda, ka īpašnieki ir piesardzīgi, jo ir daudz neskaidrību. „Tie puzles gabaliņi mums ir zināmi, bet īsti vēl nav skaidrs, kā tos salikt kopā. Manuprāt, cilvēkiem ir piesardzība pret jauniem veidojumiem jeb organizācijām, un tad ir šis teiciens - jūs veidojiet, mēs paskatīsimies un, ja veiksies labi, tad mēs arī piedalīsimies,” atzīst Folkmanis.

Latvijas Mežu īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks atzīst, ka nekāda ievērojama darbība kooperatīvos vēl nenorit, tādēļ ir bažas, ka tas kavēs jaunu biedru piesaisti, kas varētu zaudēt ticību kopējai kustībai. Viņaprāt, mežu kooperatīvu darbību uzlabotu lauksaimnieki, kam īpašumā ir arī meži, kas varētu dalīties savā kooperācijas pieredzē ar mežu nozari. Otrkārt, arī pašvaldības varētu vairāk iesaistīties kooperatīvos, kas daudzviet ir pat līdz 800 hektāru lielu mežu platību īpašnieki. „Nu, ja kāds izveidojis kooperatīvu, cerot tikai uz valsts un Eiropas atbalstu, tas tā nebūs, un kooperatīvs nedarbosies. Te ir apburtais loks, kamēr nav izveidojies kāds kooperatīvs, kas tiešām reāli strādā, kuram jau ir vērā ņemami apjomi, ar kuru rēķinās arī koksnes pārstrādātāji un kuru varētu rādīt kā piemēru, tikmēr arī īpašnieki aizdomīgi skatās, un vēl aizvien redzam, ka mazie mežu īpašumi tiek pārdoti,” norāda Muižnieks.

Mežu īpašnieki, kas apvienojušies, cer uz līdzekļiem nākošajā Eiropas atbalsta periodā mežu kooperatīvu attīstībai, jo ar Zemkopības ministrijas piešķirtajiem pāris tūkstošiem kooperatīviem ir par maz, lai atspertos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti