Meža konsultāciju pakalpojumu centra direktors Raimonds Bērmanis pastāstīja – privāto mežu īpašniekiem jārēķinās, ka šogad palielināsies valsts nodevas par mežsaimniecību un medniecību.
"Droši vien ir pienācis laiks kaut kādā mērā pārskatīt tos izcenojumus, kas saglabājušies no tā brīža, kad Latvija pārgāja uz eiro valūtu. Minimālā alga ir augusi, bet liels jautājums – kāda ir šī summa, kas turpmāk būs meža īpašniekiem un tai skaitā medniekiem jāmaksā. Ir liela atšķirība, vai apliecinājums koku ciršanai maksā 5 vai 50 eiro, kā tas parādījās vienā no projektiem. Es domāju, ka par to tiks diskutēts, un noteikumu grozījumi šobrīd nekur tālāk nav virzīti," klāstīja Bērmanis.
Pēdējos gados ļoti aktuāla lieta ir arī aizsargājamās teritorijas. Šobrīd kompensācija par mežu, kur nedrīkst veikt saimniecisko darbību, ir no 40 līdz 160 eiro par hektāru, bet ne visi privāto mežu īpašnieki šīs kompensācijas saņem. Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks skaidroja, ka biotopu Latvijā ir 18%, bet Eiropas mērķis ir par aizsargājamām teritorijām padarīt 30% no visas sauszemes teritorijas.
"Ir noslēgusies dabas skaitīšana Latvijā, un atrasti aptuveni 335 000 hektāru meža biotopu. Visos šajos biotopos nākotnē varētu tikt ierobežota saimnieciskā darbība, un loģiski, ka meža īpašnieki uzdod jautājumu – vai pretī būs kompensācijas?
Tas ir neatrisināts jautājums, ka netiek taisnīgi kompensēti saimnieciskās darbības ierobežojumi. Šīs kompensācijas, kādas ir pašlaik, pirmkārt, nav par visām teritorijām, otrkārt, tās ir smieklīgi mazas.
Protams, arī citi uzstādījumi, piemēram, par to, ka mazāk vajadzētu koksni izmantot enerģijas ražošanai. Bet mēs redzam pašreizējo situāciju ar gāzes cenām, ar elektrības cenām. Un tad ir jautājums – vai tas ir loģiski un vienādi attiecināms uz visām dalībvalstīm, jo Latvijā mums ir koksne kā vietējais, atjaunojamais resurss ar maziem transporta attālumiem, kurš ir salīdzinoši lētāks arī enerģijas ražošanai. Tie ir jautājumi, par ko jādomā, un tie uztrauc, protams, meža īpašniekus," stāstīja Muižnieks.
Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktora vietnieks Normunds Strūve skaidroja – lai gan kopējais atbalsts meža nozarei samazinās, privāto mežu īpašnieki kompensācijās par saimnieciskās darbības ierobežojumiem saņems tikpat lielu atbalstu kā līdz šim – 24 miljonus eiro, bet nepilnus 12 miljonus eiro piešķirs mežsaimniecisko darbu veikšanai.
"Attiecībā uz mežsaimniecību plānojam turpināt, kā līdz šim, atbalstu jaunaudžu retināšanai un arī neproduktīvu mežaudžu nomaiņai, lai tādā veidā piesaistītu oglekli produktos. Samazinās atbalsta intensitāte – ja līdz šim bija 70% vai 60%, tad šobrīd 50% un 60%, atkarībā no tā, cik liels ir tas meža īpašums. Robežšķirtne ir 200 hektāru. Ja ir lielie īpašumi, tad atbalsta intensitāte ir 50% no visām attiecināmām izmaksām, ja ir mazāks īpašums, tad 60%," stāstīja Strūve.
Par to, kā Eiropas Zaļais kurss ietekmēs meža nozari, pagaidām vēl lielas skaidrības nav.
"Ir daudzas iniciatīvas, kas tikai šobrīd ir apspriešanā vai nav vēl publicētas, tāpēc grūti novērtēt, kāda būs ietekme. Šobrīd ir ļoti dažādi mērķi izvirzīti, un dažreiz pat rodas jautājums, vai vispār var tos sasniegt. Viss vēl šobrīd nav skaidrs arī par aizsargājamām teritorijām un par ekosistēmu atjaunošanu. Piemēram, tiek plānots, ka Eiropas Komisija nāks klajā ar savu skatījumu tikai nākošā gada sākumā, tur tā ļoti precīzi nevar saprast, kādu ietekmi tas varētu atstāt uz mūsu tautsaimniecību," sacīja Strūve.
Tā kā tuvojas Ziemassvētku laiks, meža īpašniekus uztrauc, vai netiks cirstas Ziemassvētku eglītes jaunaudzēs, īpaši pilsētu tuvumā.
"Privātajos mežos un pašvaldību mežos bez meža īpašnieku atļaujas to nedrīkst darīt, jaunaudzēs to noteikti nedrīkst darīt arī valsts mežos. Drīkst cirst mežu ceļu trasēs, grāvjos, stigās, zem elektrolīnijām, kā arī pieaugušā mežā zem lieliem kokiem. Noteikti jāatceras, ka nocirstās eglītes celma caurmērs nedrīkst pārsniegt 12 centimetrus," stāstīja Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Muižnieks.
Viņš norādīja, ka izveidota mobilā lietotne "Mednis", kurā mežā īpašnieki varēs reģistrēt dzīvnieku postījumus un tas palīdzēs arī precīzāk sastādīt medījamo dzīvnieku limitus.
