Mežizstrādes uzņēmumu peļņa krietni sarukusi slikto meža ceļu dēļ

Mežizstrādes uzņēmumu peļņa krietni sarukusi slikto meža ceļu dēļ. Dubļi pamatīgi bojā smago tehniku, vietām tā iegrimst pat metra dziļumā. Mežizstrāde tādējādi šogad kļuvusi trīs līdz četras reizes dārgāka. Tomēr krietni sarucis pieprasījums pēc kokmateriāliem. "Latvijas Valsts meži" saviem kokvedējiem slēguši vairāk nekā astoņus tūkstošus kilometru ceļu. Uzņēmumus satrauc arī iespējamā mizgraužu savairošanās.

ĪSUMĀ:

  • Sliktie ceļi bojā tehniku; uzņēmumiem samazinās peļņa.
  • Tā kā šogad pieprasījums mazāks, koksnes pietiek.
  • Ceļu stiprināšana ir ļoti dārga, tāpēc jāgaida, kamēr ceļi nožūs un apkaltīs.
  • "Latvijas Valsts meži" slēguši jau 22% mežu ceļu.
  • Baidās arī no mizgraužu savairošanās.

Mežizstrādes uzņēmumu peļņa krietni sarukusi slikto meža ceļu dēļPaula Dēvica

    Raunas novadā Latvijas Radio tiekas ar mežizstrādes uzņēmuma "Grantiņi 1" vadītāju Aldi Stūrišku. Siltā un mitrā ziema pamatīgi apgrūtinājusi nozarē strādājošos. Dubļainie meža ceļi bojā tehniku. Tas nozīmē, ka mežu ciršana šogad ir daudz ilgāks un trīs līdz četras reizes dārgāks process. 2018. gadā uzņēmuma peļņa bija 1,2 miljoni eiro, savukārt pērn par teju miljonu mazāka.

    Aldis Stūriška rāda, ka lielais traktors "forvarders, aplikts ar ķēdēm, ar lielu varonību var izvest kokus vēl līdz augšgala krautuvei, bet smagā tehnika – kokvedējs – nevar izbraukt pa šo celiņu. Mums ir jāgaida, kad šis celiņš sasals - kas nebūs vairs šogad - vai apkaltīs''. 

    Aldis Stūriška
    Viņš norāda, ka ir arī citas iespējas, kā nocietināt zemi, tomēr tās esot ļoti dārgas. Piemēram, veidot koka ceļus no paliktņiem. Sekas šādam apgrūtinājumam ir daudz lielāki izdevumi uzņēmumam. Tomēr šogad esot daudz mazāks pieprasījums pēc kokmateriāliem, tāpēc uzņēmumi spēj saražot nepieciešamo daudzumu. Šādos apstākļos tehnikas operatoriem ir jābūt ļoti atbildīgiem – jo vairāk pa jēlo zemes virsu braukā, jo mīkstāka tā kļūst. Aldis stāsta, ka šajā gadījumā būs jāgaida, kad zeme sakaltīs un pēc tam jānolīdzina ceļš.

    "Latvijas Valsts mežu" pakalpojumu sniedzējus par ceļa bojāšanu soda ar naudas sodu. Uzņēmuma pārstāvis Tomass Kotovičs stāsta, ka normālā gadā ir divu veidu cirtes – ziemas un vasaras. Vasaras darbus veic sausumā, bet ziemas, kad ceļi ir sasaluši. Tās šogad izpalika, un plānots tādās vietās meža kopšanas un atjaunošanas cirtes darbus veikt vasarā.

    "Mēs ļoti daudz būvējam un atjaunojam meža ceļus. Arī sekojam tam, lai viņi netiktu sabojāti darba laikā.

    Uz šodienu mēs esam slēguši apmēram 8300 kilometrus meža ceļu.

    Tātad "Latvijas Valsts mežu" kontraktētie kokvedēji pa šo ceļu nevar braukt. Tie ir aptuveni 22% no visiem ceļiem. Neatkarīgi no tā, kam viņi pieder," norāda "Latvijas Valsts mežu" pārstāvis.

    Pēdējo gadu laikā "Latvijas Valsts meži" atjaunojuši ap 300 kilometru ceļu. Turklāt, neskatoties uz traucēkļiem, šogad izdevies visus līgumus ar klientiem izpildīt laikus. Bet ceļi nav vienīgais, ko ietekmē siltā ziema. Mežizstrādes uzņēmumus biedē iespējamā koksnes kaitēkļu savairošanās vasarā.

    "Ja būs vēss pavasaris, viņi vairojas lēnāk. Ja būs ļoti silts pavasaris, tad varētu izveidoties vairākas egles astoņzobu mizgraužu paaudzes. Un viņi patiešām ļoti apdraud egli Latvijā. Ko darīt šajā situācijā?

    Ir ārkārtīgi svarīgi visiem mežu īpašniekiem, ieraugot bojātus kokus, tos pēc iespējas ātrāk izvākt no meža ārā," skaidro Kotovičs.

    Ja koki ir lielāki, obligāti jāsaņem atļauja no Valsts meža dienesta. Ja to nedara laicīgi, bojā iet ļoti lielas mežu platības.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti