Šobrīd apkopoti dati par meža nozares pērnā gada 11 mēnešiem, bet Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts vērtēja, ka 2022. gads nozarei noslēgsies ar jaunu eksporta rekordu.
"Ja iepriekšējā gadā mēs runājām par 3,5, tātad pusmiljards eiro ir klāt, esam sasnieguši 4 miljardu eiro eksporta vērtības latiņu. Skaitļos viss izskatās labi, bet reālā inflācija ir lielāka par prognozēto, būtiski pieauga dažādas izmaksu pozīcijas, nepieciešams kāpināt atalgojumu, gan viss, kas saistās ražošanu, arī degvielas cena ir ļoti būtiska pašizmaksas sastāvdaļa. Mežistrādē degviela veido no pašizmaksas 25%, savukārt apaļkoku transportā jau ir 45% un, ja degviela ir divreiz dārgāka, tā ir ļoti būtiska ietekme," atzīmēja Bukonts.
Latvijas meža nozares trīs galvenie eksporta tirgi ir Lielbritānija, Zviedrija, Vācija. Zemkopības ministra padomniece Aiga Grasmane skaidroja, ka koksnes eksports palielinājies nevis tāpēc, ka palielinājies saražotā apjoms, bet gan tādēļ, ka pērn strauji auga koksnes cena.
"Sakarā ar sankcijām, kas tika ieviestas pret Krieviju un Baltkrieviju, palielinājās spiediens uz vietējiem resursiem un, sākoties bažām par gāzes piegādēm, enerģētiskā koksne un cenas uz to strauji kāpa un tas izraisīja tādu zināmu paniku. Tas bija ārkārtējs gads. Mežu īpašniekiem savukārt tā bija laba iespēja nopelnīt, pārdodot neproduktīvās audzes, kas ir pāraugušas vai bojātas, vai vētras postītas audzes. Tas tādā ziņā pozitīvi, ka tagad šīs neproduktīvās audzes kāda daļa vismaz ir novāktas un tad īpašniekiem jārūpējas, lai tur vietā aug jauns un kvalitatīvs mežs," sacīja Grasmane.
Līdz šim Latvijas uzņēmumi importēja zāģmateriālus arī no Krievijas un Baltkrievijas. Jau vairākus gadus šie apjomi samazinās.
Bukonts norādīja: "Ja iepriekš zāģmateriālu imports mums bija kāds pusotrs miljons kubikmetru, tad pagājušā gada ietvaros, tagad ir 800 000 kubikmetru. Tā kā īsti vēl aizstājuši šo apjomu, kas nāca no minētajam valstīm, mēs neesam. Labā ziņa varbūt ir tāda – tie zāģmateriāli, mūsu izaudzētie, saražotie, kas aizgāja eksportā uz citām valstīm, to tad tagad patērē vietējie ražotāji."
Pērn meža nozare sasniedza eksporta rekordus, bet šogad situācija vairs nebūs tik iepriecinoša.
Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Bukonts stāstīja, ka samazināsies pieprasījums pēc būvmateriāliem, jo noliktavas ir pilnas: "Būvniecības apjomi kritās gan inflācijas un citu aspektu dēļ ,un tas, ko mēs redzam jau pagājušā gada izskaņā, ceturtajā ceturksnī, tas ir ļoti straujš cenu kritums, ļoti straujš pieprasījuma kritums. Principā nozare ceturtajā ceturksnī mazināja savus izlaides apjomus par aptuveni 30%."
Zemkopības ministra padomniece Grasmane vērtēja, ka daļu no pērn par ļoti augstām cenām saražoto koksnes produktu šogad cenu krituma dēļ nāksies pārdot zem pašizmaksas. Augs arī cenas par ciršanas apliecinājumu.
Grasmane norādīja: "Jaunais gads nāk arī ar palielinātām cenām par atļaujas saņemšanu saimnieciskai darbībai no Meža dienesta. Tas nozīmē, ka saimnieciskās darbības plānošana ir jāveic daudz rūpīgāk. Ir brīži, kad klājas labi, ir iespējas veikt investīcijas, ir iespējas veidot uzkrājumus, un ir laiki, kad tirgus mainās un kad ir jāstrādā ar vai nu mazāku peļņu, vai zaudējumiem."
Tirgū pieprasījums un piedāvājums mainās, un pieprasījums pēc kokmateriāliem varētu palielināties šī gada otrajā ceturksnī.
