Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks pastāstīja, ka cena par hektāru meža zemes Latvijā, salīdzinot ar 90. gadu sākumu, ir ievērojami palielinājusies. Cenu pieaugumu ietekmē gan meža zemes vērtība, gan uz tās augošās koksnes apjoms.
Muižnieks norādīja: "Es pats atceros 90. gadus, kad mežu varēja nopirkt par 50 latiem hektārā. Tagad pat izcirtuma cena jau sasniedz 1500 eiro par hektāru. Īpašuma cenas noteikšana notiek, izvērtējot vairākus faktorus. Pirmkārt, tiek vērtēta meža īpašuma atrašanās vietas pieejamība, jo diemžēl ne visur ir servitūta ceļi. Ja īpašumam ir apgrūtināta piekļuve, tad tā vērtība būs mazāka nekā tam īpašumam, kurš atrodas ceļa malā vai kur ir noteiktas servitūta tiesības. Jāņem vērā augsnes auglības un mitruma apstākļi. Ja vieta ir pārpurvota, protams, cena būs zemāka. Svarīgi, kas uz šīs meža zemes aug, kādas koku sugas, cik vecs ir mežs, vai tuvākajā laikā varēs iegūt koksnes ražu, vai būs jāgaida vairākas desmitgades. Tad no tirgus situācijas tiek izvērtēts, cik šī koksne ir vērta."
Tomēr meža zemes cena Latvijā ir viena no zemākajām Baltijā, nerunājot par meža cenām Skandināvijas valstīs.
Nekustamā īpašumu uzņēmuma "Latio" Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins norādīja, ka veikuši aptauju par meža cenām Baltijas jūras reģiona valstīs: "Zviedrijas dienvidos hektārs meža zemes maksā līdz 10 000 [eiro], Latvijā līdzvērtīga zeme maksā ap 3000 eiro. Lietuvā koki uz hektāru ir vairāk nekā Latvijā, vidējā krāja lielāka, līdz ar to cenas ir diezgan augstas – ap 4,5 tūkstoši par hektāru, vidēji. Savukārt Igaunijā cena ir virs 4000 [eiro] par hektāru. Pirmais un galvenais ir tas, ka mums salīdzinājumā ar Skandināvijas valstīm ir daudz striktāka meža likumdošana. Ir konkrēts periods, kad mežu drīkst izstrādāt, kāda vecuma kokus drīkst cirst. Savukārt Skandināvijā meža īpašnieks pats var izvēlēties apsaimniekošanas ciklu."
Skandināvijā meža pārdošana - emocionāls lēmums
Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks akcentēja vēl kādu aspektu – Skandināvijā meži visbiežāk ir dzimtas īpašums vairākām paaudzēm, tāpēc meža pārdošana ir arī emocionāls lēmums.
"Ja es pārdodu savu dzimtas īpašumu, kurš ir piederējis tēvam, vectēvam un vecvectēvam, tad noteikti šī īpašuma vērtība Skandināvijā ir lielāka. Otrkārt, pieejamais naudas apjoms, kāds ir meža īpašniekiem Latvijā un meža īpašniekiem Skandināvijā, atšķiras. Salīdzinot ar Igauniju, cenas atšķirība vairs nav tik liela – par 100 eiro par hektāru, un Igaunijā meža īpašniekam ir daudz lielāka iespēja pašiem pieņemt lēmumu, kā īpašumu apsaimniekot. Lietuvā ir noteikti ierobežojumi, cik zemes var piederēt vienam īpašniekam."
Mežs kā investīcija
"Latio" Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins vērtēja, ka meža zemes cena Latvijā noteikti palielināsies, tāpēc mežs ir izdevīgs investīciju avots.
"Investīciju iespējas ir diezgan labas, un pircēji, kas šeit iegādājas īpašumus, ne velti to dara. Jo Latvijā iespēja, ka varēs meža vērtību palielināt, ir daudz lielāka nekā vecajās Eiropas valstīs," sacīja Lūkins.
Bet Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks uzsvēra, ka zeme Latvijā ir galvenais ražošanas resurss un, pat ja meža īpašnieks pats nevar vai nemāk apsaimniekot savu mežu, ir arī citi risinājumi.
"Ir kompānijas, kuras piedāvā apsaimniekošanas pakalpojumus. Respektīvi, īpašnieks noslēdz līgumu ar kādu kompāniju, jo viņam pašam nav laika, vēlēšanās vai zināšanu. Nepārdodot savu meža īpašumu, viņš nopērk pakalpojumus un mežs tiek apsaimniekots. Ir arī meža īpašnieku kooperatīvi, kuros viņš var iestāties un kļūt par meža īpašnieku jeb uzņēmuma kopīpašnieku. Meža vērtība aug un tiek runāts par to, ka varētu sākt maksāt par kādiem citiem pakalpojumiem, piemēram, CO2 piesaisti. Mūsu kolēģi ārvalstīs lielo pilsētu tuvumā saņem naudu par to, ka viņi apsaimnieko mežu, un šis mežs sniedz ūdens attīrīšanas funkciju pie ūdens ņemšanas vietām. Tā kā es ieteiktu pārdomāt, pirms pieņemt lēmumu par īpašuma pārdošanu," viņš teica.
Pēc Zemkopības ministrijas datiem mežsaimniecības, kokapstrādes un mēbeļu ražošanas daļa iekšzemes kopproduktā 2019. gadā veidoja 5,1%, savukārt eksporta apjoms sasniedza 2,6 miljardus eiro, un tas ir 20% no valsts kopējā eksporta.
