„Šobrīd mūsu darbība ir vērsta uz jaunu aprēķinu veikšanu un biznesa plānu pārskatīšanu, lai saprastu, kā tālāk varētu nodrošināt rūpnīcas pilnvērtīgu un finansiāli stabilu darbību,” pausts paziņojumā.
Tāpat tiek norādīts uz kopumā situācijas pasliktināšanos metalurģijas tirgū, kas jau līdz šim bijis vienā no zemākajiem punktiem. Jaunu satricinājumu esot radīja izejmateriālu sadārdzinājums, ko nav iespējams iepriekš paredzēt, piemēram, „KVV Liepājas Metalurgs” gadījumā sadārdzinājums ir no 207 eiro uz 242 eiro par vienu tonnu metāllūžņu.
Tādējādi vēl vairāk esot izgaismojusies lielā OIK ietekme uz tēraudkausēšanas ceha produkcijas pašizmaksu, kas pie pilnas jaudas (75 000 tonnas mēnesī) sasniegtu 13,8 miljonus eiro gadā.
„Un šajā situācijā tas rada papildu problēmas ar Latvijā ražotās produkcijas konkurētspēju globālā tirgū. Šobrīd vien maija mēnesī uzņēmums ir strādājis ar 1,25 miljoniem eiro zaudējumu. Pie līdzšinējiem plāniem jūnija zaudējumi būtu sasnieguši jau divus miljonus eiro un vairāk. Ilgtermiņā nav iespējams strādāt ar produkciju, kuras pašizmaksa ir lielāka nekā pārdošanas cena – ir jārod ilgtspējīgi risinājumi, lai produkcija būtu konkurētspējīga,” skaidro Kovaļenko.
Tāpēc šobrīd tiekot strādāts pie risinājumiem, lai tuvākajā laikā ar to iepazīstinātu atbildīgās ministrijas un valdību kopumā.
Uzņēmums šobrīd turpina velmētavas darbu ar līdzšinējām jaudām. Arī tā darbīgu gan ietekmējot OIK.
"Par OIK augsto ietekmi mēs kā investori tikām informēti jau pirkuma brīdī. Bet vienlaikus arī tikām informēti no maksātnespējīgā uzņēmuma administratora puses par valdības risinājumiem, saistībā ar tā samazināšanu. Pozitīvi vērtējam Ekonomikas ministrijas paveikto tā samazināšanai, bet, lai arī, kā mūs informēja atbildīgā ministrija, tas stājas spēkā no 1.jūlija, realitātē to izjutīsim tikai no nākamā gada," norāda uzņēmuma valdes loceklis.
Savukārt darbinieku skaits, kuri turpinās darbu "Metalurgā", būšot atkarīgs no pārstrādātā biznesa plāna un kompleksiem risinājumiem. Kovaļenko sola, ka lielāka skaidrība par to varētu būt tuvāko nedēļu laikā.
Jau ziņots, ka problēmas ar metalurģiju atkārtoti sākās pagājušā nedēļā, kad tika apturēta tērauda kausēšanas ceha darbība un no darba sāka atbrīvot uzņēmuma darbiniekus, kuri tur bija nostrādājuši vien dažas nedēļas vai dažas dienas.
Maijā “Metalurgā” jau bija sākuši strādāt 960 cilvēki, dažus no kuriem tagad atlaiž, turklāt atlaistie cilvēki neesot saņēmuši arī darba samaksas aprēķinus.
“Metalurgs” nonāca finanšu grūtībās pirms aptuveni trīs gadiem, un vēlāk arī kļuva par maksātnespējīgu. Administratoram izdevās atrast uzņēmumam pircēju - Ukrainas holdinga kompānija "KVV Group" pērn 2.oktobrī parakstīja pirkuma līgumu ar Latvijas valsti par maksātnespējīgā uzņēmuma "Liepājas metalurgs" iegādi, piedāvājot par to maksāt 107 miljonus eiro, un šogad 12.janvārī “Liepājas metalurga” atslēgas svinīgi nodotas jaundibinātā uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" valdes loceklim Kovaļenko.
Līdz darbības apturēšanai 2013.gadā tas bija viens no lielākajiem rūpniecības uzņēmumiem Baltijā un eksportētājiem Latvijā, veidojot aptuveni 0,7-1% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Līdz ar to rūpnīcas darbības atjaunošana ir nozīmīgs un ilgi gaidīts notikums Latvijas ekonomikai.
